ANO BRĪDINĀJUMS: Vardarbība pret darba ņēmējiem apdraud globālu palīdzību

ANO BRĪDINĀJUMS: Vardarbība pret darba ņēmējiem apdraud globālu palīdzību

Einem Alarterenden Bericht Hat Die un-Nothilfekoordinatorin Joyce Msuya auf die drastische zunahme von angriffen auf humanitäre helfer im Jahr 2023 hingewiesen. Šis ir gads, kas saskaņā ar iepriekšējiem skaitļiem ir nāvējošākais šiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri bieži strādā ārkārtējos apstākļos, lai palīdzētu krīzes reģionos. MSUYA apraksta vardarbības normalizāciju pret palīdzības organizāciju darbiniekiem kā nepieņemamu un nepiedodamu, kas ne tikai apdraud palīgu darbu, bet arī daudzu cilvēku, kuriem tā ir nepieciešama, iztiku.

Šiem vardarbīgajiem uzbrukumiem ir tālu sekas, kas tālu pārsniedz tiešās konfliktu jomas. Bada krīzes, pārvietošana un infekcijas slimību izplatība ir tiešas humānās palīdzības invaliditātes sekas. Pēc Msuya teiktā, ir nepieciešami vairāk nekā tikai skaidrojumi; Lai mainītu šo satraucošo situāciju, ir nepieciešama noteikta rīcība. Milzīgi izaicinājumi, kuru priekšā ir humānās palīdzības palīgi, un steidzami aicina rīkoties valdībām, un starptautiskās organizācijas ir satraucošas

Humānās palīdzības situācija 2023. gadā

Humānās palīdzības palīgi bieži izceļ ārkārtīgi riskus, lai atbalstītu cilvēkus, kuriem tā nepieciešama. Tomēr pēdējos gados vardarbība pret šīm grupām ir pastiprinājusies. Īpaši konfliktu zonās tās bieži ir uzbrukumu mērķis, un tas, ka šādas vardarbīgas darbības tagad tiek uzskatītas par normalizētu, ir neticams solis atpakaļ globālā palīdzībā. MSUYA prasa, lai šīs drošības problēmas tiktu risinātas nekavējoties, jo tām ir būtiska ietekme uz visu humāno palīdzību un civiliedzīvotāju drošību.

Fakts, ka gadā bija tik daudz uzbrukumu palīgiem, ir ne tikai satraucošs, bet arī pazīme par to, cik trausli humānie centieni ir pašreizējos apstākļos. Tas attiecas ne tikai uz atbildības trūkumu konfliktos, bet arī uz izaicinājumiem, kas humānām organizācijām ir jāpārvar, lai turpinātu savu svarīgo darbu. ANO pārstāvis aicina izdarīt starptautisku spiedienu mainīt šos bīstamos apstākļus un nodrošināt humāno palīgu drošību.

Nepieciešamība pēc darbības un ierosinātie risinājumi

Situācija prasa steidzamus pasākumus un risinājumus, lai samazinātu uzbrukumu skaitu humānajiem palīgiem. MSUYA uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir atbildība ne tikai nosodīt vardarbību, bet arī aktīvi novērst šādus gadījumus. Tas ietver piemērotu aizsardzības pasākumu un protokolu ieviešanu, kas palīdz palīgiem viņu misiju laikā. Aizsardzības trūkums un satraucošā vardarbīgo sadursmju normalitāte apdraud ne tikai pašus palīgus, bet arī cilvēkus, kuri paļaujas uz viņu atbalstu.

Turklāt ir svarīgi, lai valdības un organizācijas pulcētos un palīdzētu aizstāvēt un ievērot humānās palīdzības principus. Ir svarīgi izveidot drošu vidi šo palīgu darbam, lai palīdzētu vispār varētu veikt. Risinājumi ir ātri jāatrod, lai humānās palīdzības misijas neapdraudētu un nodrošinātu skartajiem cilvēkiem nepieciešamo atbalstu.

Humānās palīdzības nākotne

Pastāvīgie konflikti un vardarbības pieaugums pret humānajiem palīgiem met ēnu turpmākajai humānajai palīdzībai. Starptautiskajai sabiedrībai šeit ir jānovērš skaidra līnija, lai nodrošinātu, ka šis apdraudētais darba profils, kas ietaupa tik daudz dzīvības un uzlabojas, necieš no pieaugošajiem uzbrukumiem. Izaicinājums ir ne tikai aizsargāt palīgus, bet arī saglabāt cilvēku uzticību humānajai palīdzībai. Tas ir vienīgais veids, kā turpināt sniegt nepieciešamo atbalstu.

Nepanējamā situācijā, kurā strādā humānās palīdzības palīgi, ir nepieciešams pārdomāt process, risinot konfliktus un to ietekmi uz civilajām struktūrām. Ir pienācis laiks pacelt balsi un skaidri pateikt, ka vardarbība pret palīgiem nav pieļaujama.

Vardarbības ietekme uz humānajām iniciatīvām

Satraucošajiem ziņojumiem par vardarbību pret palīdzības organizāciju darbiniekiem ir ne tikai nozīmīgas personiskas sekas skartajiem, bet arī nopietnas sekas humānām iniciatīvām kopumā. Uzbrukumi humānajiem palīgiem apdraud piekļuvi visvairāk nepieciešamajām grupām, kas steidzami padara steidzamu nepieciešamību pēc papildu pasākumiem. Krīzes apgabalos, piemēram, Sīrijā, Jemenā vai Dienvidsudānā, humānās palīdzības darbinieki bieži ir vienīgā saikne starp skartajiem iedzīvotājiem un nepieciešamajiem resursiem.

Nenoteiktība, kas saistīta ar darbinieku palīgdarbības draudiem, samazina brīvprātīgo un ekspertu vēlmes samazināšanos apdraudētajos reģionos. Saskaņā ar Starptautiskās palīdzības organizācijas Oxfam ziņojumu, misijas krīzes apgabalos kopš 2015. gada ir samazinājušās kopumā, kas ir saistīts ar pieaugošu vardarbību pret darbiniekiem. Tas rada nopietnu draudu sasniegumiem veselības, izglītības un sociālā atbalsta jomā.

Fakti un statistika par uzbrukumiem palīgdarbiniekiem

Lai ilustrētu šīs tēmas steidzamību, pašreizējā statistika liecina, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājies uzbrukumu skaits humānajiem palīgiem. 2022. gadā, saskaņā ar Humanitrian rezultātu ziņojumu, tika dokumentēti 431 uzbrukums humānajiem darbiniekiem, kas ir par 25% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šos uzbrukumus varētu reģistrēt vairāk nekā 40 pasaules valstīs, vislielākais pieaugums konfliktu reģionos, piemēram, Afganistānā un Čadas reģionā Āfrikā.

Turklāt Oxfam ziņojumi ir parādījuši, ka vairāk nekā 80% humāno darbinieku konfliktu zonās regulāri piedzīvo psiholoģisku stresu un trauksmi, kas apdraud palīdzības pasākumu ilgtspējīgu ieviešanu. Tas parāda, ka vardarbības situācija ne tikai rada fiziskus postījumus, bet arī ietekmē darbinieku garīgo veselību, kas arī negatīvi ietekmē viņu darba efektivitāti.

Starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās

Starptautiskā sabiedrība arvien vairāk ir uzņēmusies atbildību apkarot šo vardarbību un palielināt papildu spēku drošību. Iniciatīvas, piemēram, “Humānās palīdzības darbinieku drošība” ir mērķis noteikt standartus un attīstīt pārbaudītu praksi, lai samazinātu riskus, kas ir pakļauti humānās palīdzības darbiniekiem.

Šādas iesaistes piemērs ir ANO Drošības padomes rezolūcija 2396, kuras mērķis ir nodrošināt civiliedzīvotāju un humānās palīdzības dalībnieku aizsardzību konfliktu situācijās. Daudzās valstīs tagad ir īpašas apmācības programmas humānajiem darbiniekiem, kuriem vajadzētu trenēties, risinot krīzes situācijas un iespējamos draudus. Neskatoties uz šiem centieniem, ieviešana joprojām ir izaicinājums uz vietas, un pastāv nepieciešami pastiprināti pasākumi, lai nodrošinātu palīdzības preču un to pārvadātāju drošību.