70 gadi NATO: Vācija svin savu pievienošanos Briselē!

70 gadi NATO: Vācija svin savu pievienošanos Briselē!

Brüssel, Belgien - 2025. gada 28. aprīlī Briselē tiks svinēta ceremonija, kas saistīta ar NATO dalības 70. gadadienu Vācijā. Vācija pievienojās Transatlantiskās aizsardzības aliansei 1955. gada 6. maijā. Ceremoniju apmeklē federālais prezidents Frenks-Velers Šteinmejērs un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss un organizēts NATO ģenerālsekretāra Marka Rutte vadībā. Ceremonija notiek uz ģeopolitiskās spriedzes fona, it īpaši Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ.

Pašlaik NATO sastāv no 32 valstīm, un Zviedrija un Somija ir pēdējie dalībnieki. NATO paplašināšanās tika novērota, reaģējot uz drošības politikas izaicinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Donalds Trumps, bijušais ASV prezidents, apšaubīja NATO lomu amata laikā un lūdza Eiropas valstis būt neatkarīgam viņu aizstāvībai.

NATO vēsturiskais fons

NATO, kas dibināts 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, D.C., radās uz post -war ordeņa fona Eiropā un padomju draudiem. Sākotnējo dibinātāju vidū bija Beļģija, Dānija, Francija, Apvienotā Karaliste, Islande, Itālija, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle un ASV. Grieķija un Turcija pievienojās 1952. gadā, pirms Vācija sekoja 1955. gadā kā loceklis. Dalību FRG atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija, savukārt Francija sākotnēji bija skeptiska un deva priekšroku Eiropas armijai.

gadu desmitos alianse ievērojami paplašinājās. 1982. gadā Spānija, 1999. gadā Polija, Čehija un Ungārija, kam sekoja septiņas valstis 2004. gadā. NATO kļuva izšķiroša drošības politikai Eiropā un no 2003. gada pārņēma starptautisko miera uzturētāju vadību Afganistānā (ISAF). Gadu gaitā arī militārā sadarbība ar Eiropas Savienību ir kļuvusi nozīmīgāka gadu laikā nozīmīgāka gadu laikā ir kļuvusi nozīmīgāka gadu laikā nozīmīgāka gadu laikā nozīmīgāka Eiropas Savienībā.

Pašreizējie izaicinājumi un uzskati

Gaidāmā piemiņa Briselē ne tikai godinās NATO attīstību, bet arī apskatīs drošības politikas problēmas, kas šobrīd ietekmē aliansi. Cita starpā tiek apspriesta Amerikas Savienoto Valstu Eiropā arvien plānākā drošības politiskā atbildība. Pašreizējā tendencē aptuveni 75% iedzīvotāju Vācijā atbalsta aizsardzības izdevumu pieaugumu. Šī vēlme ir reģistrēta arī Pušu CDU, CSU un SPD koalīcijas līgumā. Tiek meklēti jauni militārā dienesta modeļi un aizsardzības prasmju paplašināšana kosmosā.

NATO saskaras ar tālām izmaiņām gan attiecībā uz dalībvalstu atbildību par aizsardzību, gan attiecībā uz pielāgojumiem jauniem drošības politikas nosacījumiem. Līdz ar karu Ukrainā un ar to saistīto ģeopolitisko spriedzi Eiropā, organizācijas mērķis ir nodrošināt spēcīgu un vienotu fronti pret draudiem un vienlaikus palikt par vērtību kopienu.

Šajā laikā kļūst skaidrs, ka NATO ir ne tikai militārā alianse, bet arī vērtību kopiena, kas ir sagatavota pret dažādu virzienu izaicinājumiem un pastāvīgi meklē veidus, kā izpildīt abas prasības.

Lai iegūtu papildinformāciju un detalizētu NATO vēsturi, apmeklējiet:
tz un bpb