Konstanca advokāts ziņo Dobrindt: Patvēruma likums tiek pārbaudīts!

Konstanca advokāts ziņo Dobrindt: Patvēruma likums tiek pārbaudīts!

Patvēruma un migrācijas jautājums Vācijā turpina izraisīt asas diskusijas. Šodien ziņoja Konstancas advokāts un SPD politiķis Andreass Hennemans ka viņš ir iesniedzis kriminālsūdzību pret Vācijas federālo iekšlietu ministru Aleksandru Dobrindu (CSU) un pret Federālās policijas galvenās pārvaldes prezidentu Dīteru Romānu. Hennemans apgalvo, ka pašreizējie noraidījumi tiem, kuri meklē aizsardzību uz robežām, ir nelikumīgi un pārkāpj piemērojamos likumus. Viņš atsaucas uz Berlīnes Administratīvās tiesas spriedumu, kas jau atzinusi patvēruma meklētāju noraidīšanu Vācijā par nelikumīgu.

Strīdam par noraidījumiem ir dziļas saknes. 2025. gada maija sākumā Dobrindts ierosināja dekrētu, kas ļautu federālajai policijai noraidīt patvēruma meklētājus uz robežām, tos nepārbaudot. Tas tika darīts, atsaucoties uz ārkārtas klauzulu, ko daudzi eksperti tomēr uzskata par Dublinas regulas pārkāpumu. Arī Berlīnes Administratīvā tiesa nesen pieņemtajā spriedumā skaidri norādīja, ka patvēruma meklētāju noraidīšana nedrīkst notikt, neveicot Dublinas procedūru. To izdarīja WDR kā galvenā problēma Vācijas patvēruma politikas īstenošanā.

Berlīnes Administratīvās tiesas spriedums

Administratīvās tiesas spriedums, datēts ar LTO ir citēts, ne tikai radīja skaidru juridisko situāciju, bet arī stingri apšaubīja federālās valdības argumentus. Tiesa aprakstīja, ka noraidījumi uz robežas nav pieļaujami bez pienācīgas patvēruma pieteikumu izskatīšanas. Dobrindts spriedumu raksturoja kā “individuālas lietas lēmumu”, ko Hennemans uzskata par trivializāciju. Viņš uzskata, ka tiesas lēmums ir saistošs, un pieprasa saukt pie atbildības Dobrindtu un Romānu.

Spriedzi ap migrācijas politiku veicina arī iekšējie apsvērumi federālajā valdībā. Kamēr Dobrindts pieturas pie savas līnijas, kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) jau pievēršas sprieduma praktiskajām sekām. Viņš skaidri norādīja, ka noraidījumi ir iespējami spēkā esošo Eiropas tiesību aktu ietvaros, taču saskata arī nepieciešamību šo jautājumu izgaismot vairāk.

Robežpolicijas nākotne Vācijā

Vēl viens aspekts, kas rosina debates par migrācijas jautājumu, ir pieprasījums pēc vairāk robežpolicijas personāla. Policijas arodbiedrības aicina pieņemt darbā vēl 3000 līdz 10 000 darbinieku, savukārt pierobežas zonā intensīvi tiek izvietota arī nemieru policija. Tomēr Federālās policijas priekšsēdētājs Andreass Roskopfs brīdināja, ka plašās kontroles vairs nevarēs saglabāt, ja drīz netiks atrasti risinājumi.

Situācija uz robežām joprojām ir saspringta. Vairāk nekā 1000 nemieru policistu jau ir izvietoti, lai risinātu migrācijas problēmas. Mercs paziņojis, ka turpinās kontroli uz iekšējām robežām, vismaz līdz brīdim, kad situācija uz ārējām robežām būtiski uzlabosies. Vēl viens konflikts, kas izriet no pašreizējām norisēm, ir juridiskais pamats, uz kuru paļaujas federālā valdība. ES tiesiskā situācija šeit ir skaidra, un Dobrindta atsauce uz ārkārtas situāciju varētu izrādīties problemātiska.

Kopumā Vācijas patvēruma politika atrodas krustcelēs. Atliek noskaidrot, vai noraidījumi ir juridiski pamatoti vai drīzumā būs nākamais domino efekts jau tā trauslā migrācijas situācijā. Viena lieta ir skaidra: diskusija nebūt nav beigusies.