Sarunas par Irānas kodolprogrammu: sanāksme atkal atlikta!

Sarunas par Irānas kodolprogrammu: sanāksme atkal atlikta!

Muscat, Oman - 2025. gada 1. maijā diskusijas starp ASV un Irānu Romā plānotās 3. maijā tika atlikta uz Irānas kodolprogrammu uz nenoteiktu laiku. Omānas ārlietu ministrs Badr Bin bin Hamad al-Busaidi, kurš darbojas kā starpnieks, paziņoja par paziņojumu sociālo mediju platformā X. Viņš paskaidroja, ka loģistikas iemesli ir atbildīgi par maiņu un jaunas iecelšanas tiek paziņotas, tiklīdz tās nosaka savstarpēja vienošanās. Šajā ceturtajā kodolieroču sarunu kārtā vajadzēja apspriest progresu, ko Amerikas Savienotās Valstis panāca iepriekšējās sarunās, neskatoties uz pastāvīgo spriedzi starp abām valstīm. Al-Busaidi iepriekš bija novietojis trīs sarunu kārtas, ieskaitot divas Maskatā un vienu Romā.

Pēdējās kārtās tas tika strādāts ne tikai pie tehniskiem jautājumiem, piemēram, Irānas kodolieroču sistēmu uzraudzības, bet arī ar iespēju atbrīvot ASV sankcijas. Veiksmīgs līgums varētu samazināt jaunu konflikta risku Tuvajos Austrumos un palīdzēt Irānai sasniegt ekonomisku pārveidi, ko nopietni kavē pašreizējās sankcijas.

neveiksmīgas sarunas un politiskā spriedze

Atgriešanās pie sarunām notiek saistībā ar spriedzi starp ASV un Irānu. Irānas valdības amatpersona anonīmi pauda, ​​ka ASV sankcijas ievērojami kavē diplomātiskos risinājumus kodoldiskusiju laikā. Tas ir palielinājis neseno ASV Valsts departamenta lēmumu uzlabot sankcijas pret septiņiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti Irānas naftas produktu tirdzniecībā. Tas izraisīja bažas Irānā, ka Vašingtona nav gatava sarunām.

Smarderstandranders Stīvs Vitkofs uzsvēra, ka Irānai ir jāpārtrauc sava kodolprogramma kā daļa no galīgā vienošanās. Tajā pašā laikā aizsardzības ministrs Pīts Hegsets brīdina par iespējamām ASV atriebībām, pateicoties Irānas Houthi nemiernieku atbalstam Jemenā. Irāna jau iepriekš ir brīdinājusi, ka militārie pasākumi var izraisīt Amerikas Savienoto Valstu vardarbīgus atriebības pasākumus, ieskaitot draudus atstāt kodolieroču bloķēšanas līgumu (NPT).

Sarunas balstās uz kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) nolīgumiem, kas tika noslēgti 2015. gadā prezidenta Obamas vadībā. Prezidents Trumps 2018. gadā izstājās no vienošanās un samierinājās ar agresīvām sankcijām. Pēc tam Irāna pakāpeniski samazināja savu atbilstību līgumam un palielināja urāna bagātināšanu ārpus norādītajām robežām.

Nākotnes izredzes un globālā drošība

Situācija joprojām ir saspringta, savukārt Irāna cieš no sankciju sekām un pēdējos gados ir piedzīvojusi sabiedrības nemierus. Rietumu valstis ir nobažījušās par bagātinātā urāna krājumiem Irānā, kas, pēc Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) domām, ir palielinājusies līdz gandrīz ieročiem iespējamu kvalitāti. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Irāna parāda zināmu vēlmi sadarboties, ja Amerikas Savienotās Valstis atslābina savas sankcijas. Ārlietu ministrs Abbas Araghtschi ir paziņojis, ka Irāna ir ieinteresēta sarunās, taču skaidras garantijas prasa, lai nākotnes nolīgums vairs netiktu izbeigts.

Centieni panākt kompromisu rodas laikā, kad bažas par iespējamo kodolieroču derībām Tuvajos Austrumos ir skaļas. Daži ASV sarunu dalībnieki norāda, ka Irāna ļauj ierobežotai urāna bagātināšanai stingrā starptautiskā uzraudzībā, apgalvojums, ka Teherāna noraidīja. Irānas augstākais ceļvedis Khamenei ir apstiprinājis un atbalstījis sarunas, taču izteiktā neuzticēšanās abām pusēm joprojām ir galvenais progresa šķērslis.