Budžeta krīze Tribergā: mērs brīdina par finanšu katastrofu!

Budžeta krīze Tribergā: mērs brīdina par finanšu katastrofu!

Pašlaik daudzās Vācijas pašvaldībās ir saspringta finansiālā situācija, ko pilsētas mērs Galluss Strobels un finanšu direktore Kristīna Rinnusa iespaidīgi demonstrēja pašreizējā ceturkšņa pārskatā Tribergā. Budžets tiek novērtēts kā viens no grūtākajiem daudzu gadu laikā. Saskaņā ar Bertelsmana fonda teikto, šo realitāti atbalsta plaši izplatītie izaicinājumi, kas radušies visā Vācijā. Švarcvaldes sūtnis ziņo, ka izdevumu disciplīna šobrīd ir galvenā prioritāte un plānotos pasākumus var nākties atlikt uz nākamo finanšu gadu.

Regulators aicinājis pašvaldības meklēt uzkrājumu iespējas un veidus, kā palielināt ieņēmumus. Izrādās, ka tirdzniecības nodoklis Tribergā ir par aptuveni 200 000 eiro zem sākotnējām prognozēm, kas varētu likt vēl samazināt. Īpaši sprādzienbīstama situācija ir tūrisma biznesā, kas radījusi papildu izdevumus, kas jākompensē ar ietaupījumiem citās jomās.

Sarežģīta finansiālā situācija visās jomās

Aptaujas no “Pašvaldību finanšu pārskata 2025” apstiprina satraucošo situāciju daudzās Vācijas pilsētās un pašvaldībās. Nodokļu ieņēmumi stagnē vājās ekonomikas dēļ, savukārt svarīgas izdevumu kategorijas, piemēram, personāls un sociālie pakalpojumi, nemitīgi pieaug. Bertelsmana fonds piebilst, ka pašvaldību deficīts 2024. gadā nopietni apšauba finansiālo rīcībspēju, kas var nopietni ietekmēt sociālo kohēziju un infrastruktūru.

Kopumā pašvaldības iegulda vairāk nekā 50 procentus no valsts investīcijām, kas parāda, cik svarīgas tās ir iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Bet tieši šo atbildību grauj esošā situācija. Pašvaldību spēja funkcionēt ir atkarīga ne tikai no jaunās to izdevumu strukturēšanas, bet arī no visaptverošas reformu politikas federālā līmenī. Diskusija par skaidru federālās valdības finansēšanas atbildību kļūst arvien skaļāka, lai izvairītos no nepamatotas finansiālā sloga sadales pašvaldībām.

Perspektīva un nepieciešamie lēmumi

Nepieciešamība pēc ilgtermiņa strukturālajām reformām ir acīmredzama. Lai to panāktu, ir jāatrod jauni finansēšanas veidi, vai tie būtu jauni kopīgi uzdevumi klimata aizsardzības jomā vai nodokļu sadales pielāgojumi federālajā sistēmā. Difu ziņojumā norādīts, ka pašvaldības saskaras ar investīciju aizkavēšanos, ko vēl vairāk apgrūtina augstie inflācijas rādītāji būvniecības nozarē. Difu uzsver, ka pašvaldību investīcijas 2024. gadā sasniegs rekordlīmeni, vēl vairāk palielinot spiedienu uz budžetiem.

Rezumējot, ir skaidrs, ka tā ir īsta sacensība ar laiku, kurā pašvaldību rīcības spējas drīzumā būs atkarīgas no politiskā ieskata un no tā izrietošajiem pasākumiem. Ceļš uz uzlabojumiem ved caur gudriem lēmumiem un skaidru federālās valdības atbalstu. Atliek noskaidrot, vai ir klāt vajadzīgais politiskais jutīgums.