Robežu kontrole: 30 000 noraidījumu - kas notiek tagad?

Robežu kontrole: 30 000 noraidījumu - kas notiek tagad?

Vācijas robežu norises pēdējās nedēļās ir veidojušas virsrakstus. Paplašinot stacionāro robežkontroles, Vācija mēģināja tikt galā ar pieaugošo neregulārā ienākšanas skaitu. Kaut arī Federālā Iekšlietu ministrija kopš 2023. gada oktobra ir ziņojusi par vairāk nekā 30 000 noraidījumu, diskusija par šo pasākumu efektivitāti, šķiet, ir intensīvāka.

Interjera federālais ministrs Nensija Faesere nesen paskaidroja, ka jaunās kontroles tiek plānotas sešus mēnešus un ka arvien pieaugošais neregulāras migrācijas slogs tika ieviests, reaģējot uz pieaugošo slogu. Kopš oktobra vidus federālā policija ir vadījusi kontroli pie zemes robežām uz Poliju, Čehiju un Šveici, savukārt uz robežas ar Austriju kontroles pastāv kopš 2015. gada. Tomēr šie pasākumi paver Šengenas līguma pamatprasības, kas nosaka kustības brīvību Eiropas valstīs.

Politiskās reakcijas un starptautiskās problēmas

Kaimiņu valstis Austrija un Polija ir pauduši bažas par paplašināto robežkontroli. Vizītes laikā Uzbekistānā kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka viņš ir dialogā ar kaimiņvalstu vadītājiem, lai nodrošinātu, ka pasākumi atbilst Eiropas likumiem. "Mēs izmantojam savas iespējas," viņš paskaidroja un uzsvēra nepieciešamību samazināt nelikumīgas ienākšanas skaitu.

Zaļumi ieņem kritisku attieksmi pret kontroli. Vice ministra Mona Neubaura prezidents uzsvēra, ka robežkontroles efektivitāte ir apšaubāma, jo īpaši federālās policijas ierobežoto personāla resursu dēļ. Šīs bažas atspoguļojas arī pieprasījumā pēc visaptverošākas stratēģijas.

Politiskā savienība, it īpaši CDU/CSU, esošās kontroles uzskata par nepietiekamu. Bundestaga CSU loceklis Aleksandrs Dobrindts aprakstīja visaptverošas luksofora koalīcijas noraidīšanas noraidījumu kā "nodošanu". Diseldorfs Iekšlietu ministrs Herberts Reuls pirmdien podcast lūdza vairāk dialogu starp pusēm atrast kopīgu risinājumu.

Turklāt CDU priekšsēdētājs Frīdrihs Mercs lūdza labāku sarunu ar kanclera Scholz, lai risinātu situāciju. Neskatoties uz viņa vēlmi, viņš tomēr tika informēts, ka šāds kanclera ielūgums ir maz ticams. Šīs politiskās retorikas vidū finanšu ministrs Kristians Lindners ir ierosinājis, ka vadības vadītājiem jāatbilst augstākajā līmenī.

Pašreizējā robežkontrole ir ne tikai atbilde uz neregulāras migrācijas izaicinājumiem, bet arī rada jautājumus par Vācijas ilgtermiņa stratēģiju, kas saistīta ar migrāciju. Pēc Scholz teiktā, ir svarīgi izveidot labu neregulāras migrācijas pārvaldību, lai stabilizētu situāciju. Iespējams, ka šī diskusija gūs piedziņu arī Eiropas līmenī, jo daudzas Šengenas apgabala valstis pauž līdzīgas bažas par viņu robežām.

Jūs varat atrast visaptverošā ziņojumā par attīstību pie ierobežojumiem.