Eksperti: Trumpa naidīgums pret pētniecību ir sekas visiem - zinātne

Zinātne Amerikas Savienotajās Valstīs ir ievērojami pasliktināta par tās integritāti un iespējām prezidenta Donalda Trumpa ietekmē. Pārdomām izglītības un pētniecības jomā, kā arī izstāšanās no starptautiskiem nolīgumiem, piemēram, Parīzes klimata līguma un Pasaules Veselības organizācijai, ir globāla ietekme. Eksperti brīdina, ka šie lēmumi ne tikai ietekmē Amerikas Savienotās Valstis, bet arī draudi starptautiskajai veselībai un labklājības līmenim visā pasaulē.

Svens Grimms no Vācijas Attīstības un ilgtspējības institūta (IDO) uzsver, ka atkāpšanās no ticamiem un neatkarīgiem pētījumiem rada nopietnu veselības sistēmu risku, īpaši jaunattīstības valstīs. Nozīmīgu ASV veselības aizsardzības iestāžu samazinājumi, piemēram, Nacionālie veselības institūti (NIH) un Slimību kontroles un profilakses centri (CDC), varētu ievērojami atvieglot infekcijas slimību izplatīšanos. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem reģioniem kā Dienvidāfrika, kur iedzīvotāju veselība jau ir pakļauta riskam.

Vēl viens Trumpa politikas izraisīto problēmu būtisks aspekts ir ietekme uz zinātnisko datu caurspīdīgumu un atvērtību. Eksperti ziņo par informācijas cenzūru, kas ir būtiska slimību izpratnei un apkarošanai. Piemēram, informācija par H5N1 vīrusu, kas notika ASV, tika aktīvi noņemta no CDC. Šī jaunā realitāte novērš pareizu slimības uzraudzību un apdraud spēju novērtēt un ziņot par iespējamo veselības risku.

Saistībā ar globālo klimata un vides pētījumu kontekstā ir arī satraucoša ASV zinātnes ierobežošana. Eksperti brīdina, ka augstākas siltumnīcefekta gāzu emisijas novedīs pie klimata krīzes pastiprināšanas Trumpa administrācijas politisko lēmumu dēļ. Turklāt zemāki ieguldījumi klimata pētījumos apdraudēs laika prognožu precizitāti, kas var izraisīt katastrofiskas sekas ārkārtējos laika apstākļos, īpaši ASV, kur palielinās dabas katastrofas.

Zinātnes izaugsme globālā kontekstā arī varētu piedzīvot pozitīvu pagriezienu pašreizējā situācijā. Liza Šippera no Bonnas universitātes redz iespēju, ka jaunattīstības valstu dalībnieki, kas līdz šim ir bijuši mazāk dzirdēti, tagad kļūst arvien lielāka. Tas varētu izraisīt daudzveidīgāku un taisnīgāku zinātnisku diskursu, kas šo valstu pieredzi un zināšanas integrē starptautiskos pētījumos.