Ziemeļreinas-Vestfālijā daudzi pieaugušie atceras Lieldienu priekus un paražas un no jauna tos no jauna atklāj. Lieldienu svinības, kas tradicionāli koncentrējas uz bērniem, ir arī nostājušās pieaugušo pasaulē. Zinātniece Corinna Schirmer no LVR reģionālo pētījumu institūta un reģionālās vēstures Bonnā ir novērojusi, ka pieaugušie arvien vairāk piedalās aktivitātēs, kuras iepriekš bija paredzētas tikai bērniem. Pa to laiku “Lieldienu zaķi” dažreiz pārvadā ārējās vai parādās kā velosipēdists. Tas parāda, cik daudzpusīgas un pielāgojamas tradīcijas var kļūt laika gaitā.

Kultūras prakse ap Lieldienām ir bagātinājusies, izmantojot novatoriskas pieejas. Schirmer ziņo, ka pieaugušie meklē digitālās Lieldienu olas, radošus rokdarbus vai veido mīlīgi dekorētas Lieldienu ligzdas. Turklāt uzņēmumi ir atzinuši šo tendenci un piedāvā īpašus produktus, piemēram, šokolādes austrumu olas ar alkoholisko pildījumu, lai uzrunātu vecāko paaudzi. Šie jauninājumi parāda, ka Lieldienas vairs nav tīri bērnu orientēti festivāls, bet ir kļuvuši arī svarīgāki pieaugušajiem.

Bērnības atmiņu atgriešanās

Festivāls, kas sākotnēji bija reliģisks notikums, kopš 19. gadsimta ir kļuvis par svarīgu ģimenes ballīti. Mūsdienās daudzi pieaugušie piedzīvo regresiju pret bērnības brīžiem, kuri atgriežas viņu dzīvē, izmantojot paražas. Šo bērnības atmiņu atgriešanos var redzēt tādā veidā, kā mūsdienu svinības ir izstrādātas. Daudzi pieaugušie aktīvi meklē veidus, kā saglabāt tradīcijas vai pārinterpretēt ikdienas dzīves kņadu un sazināties ar savu pagātni.

Pasaulē, kas arvien vairāk mainās, cilvēki pieturas pie vecām paražām un rituāliem. Šī prakse piedāvā ne tikai orientācijas palīdzību, bet arī rada kopības un piederības sajūtu. Schirmer uzsver, ka šie rituāli ir īpaši svarīgi mūsu strauji virzošajā sabiedrībā, jo tie ienes struktūru gadā un saglabā atmiņas nomodā. Tas ne tikai uztur vecās tradīcijas, bet arī radīja jaunas atmiņas, kas ir svarīgas gan pieaugušajiem, gan nākamajai paaudzei.