Iepakojuma nodoklis: Freisings paliek malā – valsts saka nē!

Iepakojuma nodoklis: Freisings paliek malā – valsts saka nē!

Diskusija par iespējamo iepakojuma nodokli Freisingā rit pilnā sparā, taču tagad Bavārijas štata valdība projektu ir apturējusi. Kā Merkurs Kā ziņots, saistītais ÖDP pieteikums, kuru sagatavoja pilsētas kasieris Johanness Haters un pilsētas jurists Bastians Altmans, tika noraidīts maija beigās. Brīvvalsts paziņojusi, ka aizliegs šādu nodokli, kas ir rūgts šķērslis daudziem pašvaldības dalībniekiem.

Taču citās pilsētās, piemēram, Tībingenā, pasaule izskatās savādāk: tur jau ir ieviests iepakojuma nodoklis, kas ir juridiski pieļaujams. Uzņēmumiem jāmaksā pašvaldībai par katru pārdoto vienreiz lietojamo krūzīti un iepakojumu. Maksas ir skaidri reglamentētas: 20 centi par galda piederumiem un 50 centi par citu iepakojumu, kas paredzēts, lai radītu efektīvu stimulu iepakojuma atkritumu samazināšanai.

Abpusgriezīgs zobens

Iepakojuma nodokļa kritiķi Freisingā vērš uzmanību uz uzņēmumu un patērētāju finansiālo slogu. Ieviešanai nepieciešamās pūles varētu radīt papildu spriedzi vietējai ekonomikai. Tātad ziņots DIHK ka pat mazie uzņēmumi tagad vairāk nekā 38 stundas mēnesī ir aizņemti ar birokrātiskiem pienākumiem. Viesmīlības nozarē tas ir pat 14 stundas nedēļā, lai izpildītu juridiskās prasības.

Daudzi cilvēki uzdod jautājumu, vai papildu birokrātiskā piepūle un papildu nodokļi patiešām radīs ievērojamu atkritumu samazināšanos. Ir norādes, ka pašlaik nav likumā noteikta ienākumu iezīmēšana. Tas rada bažas uzņēmēju vidū, kuri meklē praktiskus risinājumus.

Ceļš uz priekšu

Freisingas finanšu komiteja diskusijā uzklausīja dažādus viedokļus par nodokļa lietderību, sēdes vadītāja Eva Bēniga (Zaļie) kritizēja iejaukšanos vietējā pašpārvaldē. Izskanējuši ierosinājumi izdarīt spiedienu uz štata valdību un apvienot spēkus ar citām pilsētām, lai izpētītu iespēju ieviest iepakojuma nodokli.

Kā Ziemeļreinas-Vestfālenes pašvaldības paziņoja, ka pašvaldības iepakojuma nodoklis ir juridiski iespējams un galvenokārt paredzēts, lai veicinātu atkārtoti lietojamo iepakojumu un samazinātu vienreizējās lietošanas produktu ietekmi uz vidi. Lēmums pastiprina pašvaldību darbības jomu un ilgtermiņā var novest pie tā, ka ikdienas dzīvē tiks iekļauts “atkārtoti lietojams, nevis vienreiz lietojams”.

Šajā jomā, kurā valda spriedze starp vides aizsardzību un ekonomisko iespējamību, ir jāskatās, kā Freisinga un citas pašvaldības reaģēs uz pašreizējo situāciju. Tēma noteikti būs sarunu tēma arī turpmāk.