IHK brīdina: Augsts tirdzniecības nodoklis apdraud rajona uzņēmumus!
IHK aicina pašvaldības būt uzmanīgākām, runājot par tirdzniecības nodokļu paaugstināšanu – aktuālajām norisēm un to ietekmi uz uzņēmumiem.

IHK brīdina: Augsts tirdzniecības nodoklis apdraud rajona uzņēmumus!
Diskusija par tirdzniecības nodokli šobrīd ir dzīva daudzās pašvaldībās, īpaši Holckirhenē, kur pērn tika palielināts tirdzniecības nodoklis. Novērtēšanas līmenis šajā kopienā pieauga no 320% līdz 380%. Šo lēmumu galdā cēla Rūpniecības un tirdzniecības kamera (IHK), kas steidzami aicina pašvaldības uz “samēra izjūtu”, lai neradītu papildu spriedzi uzņēmumu ekonomiskajai situācijai. IHK norāda, ka budžeta robus uz uzņēmumu mugurām lāpīt nedrīkst, jo augstie novērtējuma rādītāji var krasi pasliktināt uzņēmumu ekonomisko situāciju. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem, tostarp no Merkurs, rajona pašvaldības no tirdzniecības nodokļa 2024. gadā radīja aptuveni 118 miljonus eiro, kas bija par aptuveni 16 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā.
IHK uzsver, ka likviditāte ir būtiska, lai uzņēmumi varētu veikt nepieciešamās nākotnes investīcijas un inovācijas. Ja nodokļu likmes turpinās pieaugt, tas var nospiest daudzus uzņēmumus uz pastāvēšanas robežas. Lai gan Holzkirhenē de facto ir visaugstākās likmes 380%, Bad Wiessee atrodas pretējā pusē ar 240%, un tāpēc tā ir viena no lētākajām iespējām uzņēmumiem Augšbavārijā. IHK brīdināja, ka augstie novērtējuma rādītāji varētu īpaši pasliktināt konkurenci atrašanās vietā, īpaši pakalpojumu uzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem, kas veido veikalu.
Izmaiņas likumā paver jaunas perspektīvas
Jaunās federālās valdības plānotā likumā noteiktās minimālās tirdzniecības nodokļu novērtējuma likmes palielināšana no pašreizējiem 200% līdz 280% rada arī degvielu sabiedriskajām diskusijām. Tie patīk IHK un ekonomikas ekspertiem DIHK uzsvērt, ka, neskatoties uz stabilajiem tirdzniecības nodokļu ieņēmumiem, daudzi pašvaldību budžeti ir pakļauti nopietnam spiedienam. Tas ir saistīts ne tikai ar pieaugošajām pašvaldību pakalpojumu izmaksām un nepieciešamību segt bēgļu integrācijas izmaksas. Viens no izaicinājumiem ir tas, ka Vācijas uzņēmumu nodokļu slogs, kas ir aptuveni 30 procenti, tiek uzskatīts par augstu salīdzinājumā ar citām valstīm.
Vēl viena problēma ir tā, ka nodokļu struktūra Vācijā atšķirībā no dažām kaimiņvalstīm var atturēt uzņēmumus. Jāskatās, kā attīstīsies vērtēšanas rādītāji valsts salīdzinājumā. Vidējā svērtā tirdzniecības nodokļa likme 2024. gadā jau bija 437 procenti vairāk nekā 700 pašvaldībām, un federālajās zemēs dažkārt ir lielas atšķirības.
Īsumā: tirdzniecības nodokļa likmes rajonā
| copya | Tirdzniecības nodokļa aprēķinu likme (%) |
|---|---|
| Sliktais Vīsijs | 240 |
| Coca baznīcas | 380 |
| Bayrischzell | 380 |
| Fišbahau | 380 |
| Gmunds | 350 |
| Hausham | 380 |
| Iršenbergs | 380 |
| Kreuth | 380 |
| Miesbahs | 380 |
| Ūdriņš | 300 |
| Rotahs-Egerns | 350 |
| Šlīrsē | 380 |
| Tegernsee | 380 |
| Ieleja | 380 |
| Waakirchen | 310 |
| Varngau | 350 |
| Weyarn | 360 |
Rezumējot, tas parāda, ka tirdzniecības nodokļa palielināšana Holckirhenē nav izolēta, bet gan kontekstā ar plašu diskusiju par nodokļu slogu uzņēmumiem Vācijā. Ņemot vērā pašvaldību izaicinājumu gūt ienākumus, IHK turpina nostāties uzņēmumu pusē un aicina ievērot līdzsvarotu pieeju. Tas ir vienīgais veids, kā Vācija nākotnē paliks pievilcīga investoriem.