Nirnberga fokusā: Maleks un Krovs atklāj tumšo vēsturi!

Nirnberga fokusā: Maleks un Krovs atklāj tumšo vēsturi!

Gaidāmajā kino pasaulē valda liels uztraukums ap vēsturisko drāmu “Nirnberga”, kurā piedalās talantīgi aktieri Rami Maleks un Rasels Krovs. Kā Frankonijā ziņo, filma izgaismo Nirnbergas prāvu, svarīgu Vācijas vēstures nodaļu, kas turpina nodarbināt pasauli arī mūsdienās. Plānotā ASV kinoteātra iznākšana 2025. gada novembrī iekrīt tieši tiesas prāvu 80. gadadienā.

Nirnbergas process, kas sākās 1945. gada 20. novembrī, bija izšķirošs brīdis, kad tiesas priekšā stājās 21 vadošais nacists. Apsūdzēto vidū bija tādi nozīmīgi vārdi kā Rūdolfs Hess, Hermans Gērings un Joahims fon Ribentrops. Šī pirmā tiesas prāva bija daļa no trīspadsmit prāvu sērijas, kas veidoja fundamentālu jurisprudences un tiesiskuma vēsturi Otrā pasaules kara laikā un pēc tā.

Filma un tās varoņi

Filma “Nirnberga” uzņemta pēc Džeka El-Haja grāmatas “Nacists un psihiatrs” motīviem. Maleks uzņemas ASV militārā psihiatra Duglasa Kellija lomu, kurš intervēja Gēringu tiesas sagatavošanas laikā. Rasels Krovs tēlo bēdīgi slaveno Gēringu, kuram 1946. gadā tika piespriests nāvessods, taču viņš izdarīja pašnāvību pirms nāvessoda izpildes. Galvenā prokurora, ASV tiesneša Roberta H. Džeksona lomu uzņemsies Maikls Šenons. Aktieru sastāvam pievienojas arī citas pazīstamas sejas, piemēram, Andreass Pītšmans un Kolins Henks.

Īpašu pieskārienu prasīgajam materiālam piešķirs Džeimsa Vanderbilta režija, kas pazīstama ar tādām filmām kā “Zodiac” un “White House Down”. Skatītāji var cerēt uz aizraujošu un iejūtīgu vainas un krimināltiesību tēmu apskatu.

Vēsturiskais konteksts

Nirnbergas process bija ne tikai juridisks, bet arī morāls un sociāls strīds. Pirmo reizi valsts amatpersonas stājās tiesas priekšā par saviem noziegumiem. Galvenais mērķis bija saukt pie atbildības vadošos nacistu valsts pārstāvjus. Lai gan daži apsūdzētie tika veiksmīgi notiesāti, tiesvedība tika arī plaši kritizēta — daudzi Nirnbergas principu atbalstītāji sūdzējās, ka daudzi no vainīgajiem izbēguši nesodīti. Tomēr tiesas prāvas veidoja būtisku pamatu starptautiskajās tiesībās, un to rezultātā noziegumi pret mieru tika definēti kā noziedzīgi nodarījumi.

Svarīga šo procesu sastāvdaļa bija Londonas Statūti, kas tika pieņemti 1945. gada 8. augustā un noteica Starptautiskā militārā tribunāla juridisko pamatu. Nirnbergas prāvas spriedumi, tostarp 12 nāvessodi, 7 cietumsodi un 3 attaisnojoši spriedumi, ir galīgi un nav pārsūdzami. Šo procesu rezultātā radušās diskusijas un debates ietekmēja arī ANO Krimināltiesas attīstību un joprojām ir juridisko apsvērumu uzmanības centrā.

Kopumā filma “Nirnberga” sniegs vērtīgu iespēju iesaistīties vienā no tumšākajiem periodiem cilvēces vēsturē. Pirmās klases aktiermākslas un vēsturiskās nozīmes apvienojums varētu padarīt šo darbu ne tikai izklaidējošu, bet arī izglītojošu. Vietējos kinoteātros vai dažādos filmu festivālos – mēs ar nepacietību gaidīsim šo filmu!