Putina stratēģija: Eiropa stūrī - debates Miosga!

Putina stratēģija: Eiropa stūrī - debates Miosga!

München, Deutschland - Pašreizējās debatēs par ģeopolitisko situāciju Eiropā, ko pastiprina pastāvīgais Krievijas uzbrukuma karš Ukrainā, vadošā politikas un zinātnes balsis ir ieguvušas ietekmi un steidzamību. Tas kļuva īpaši skaidrs "Caren Miosga" iepriekšējā izdevumā, kas intensīvi attiecās uz Eiropas lomu ASV politikā. Uzmanība ir ne tikai Ukrainas konflikts, bet arī draudīgās izmaiņas starptautiskajās drošības noteikumos, ko izraisa Trumpa valdības politika.

Viesis bija viesis, cita starpā, Norberts Röttgen (CDU), Ukrainas vēstnieks Oleksii Makeiev, politologs Karlo Masala un ASV eksperts Konstanze Stelzenmüller. Visi viesi vienojās, ka Eiropai ir jārīkojas aktīvāk un vienojas, lai risinātu šodienas ģeopolitiskās spēles izaicinājumus. Röttgen aprakstīja nesenos ASV viceprezidenta J. D. Vance paziņojumus par “pamatbiedru” par Rietumu kopīgajām vērtībām, savukārt Makeeva drošības garantijas un NATO dalība, kas pieprasīta Ukrainai.

Eiropa drošības debatēs

Minhenes drošības konference, kas pēdējā dienā noslēdza, skaidri koncentrējoties uz turpmāko drošību Eiropā un Ukrainas konfliktā, parādīja, cik dziļi bažas par kontinenta stabilitāti sakņojas. Novērotāji brīdina, ka ASV drošības garantija kopš Otrā pasaules kara vairs nav spēkā Eiropā. Spiediens uz Eiropu palielinās, jo ASV Trump signalizē, ka viņi ir mazāk gatavi koncentrēties uz Eiropas interesēm.

Šos apsvērumus pamatā ir prezidenta Volodymīra Selenskyj paziņojumi, kuri norādīja, ka Eiropai ir jāizstrādā sava drošības stratēģija un jāiztur savas militārās prasmes, nevis paļauties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ukrainas prezidents pašreizējo situāciju raksturo kā spēles bumbu starp Trumpu un Putinu, kas uzsver nepieciešamību pēc slēgtas Eiropas darbības.

Miera sarunu izaicinājums

Sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju par Ukrainas konfliktu iegūst konkrētību, taču joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā ir iesaistītas Eiropas valstis. ASV valdība plāno ierobežot Eiropas ieguldījumu miera karaspēkā un apmācības programmās, kas noved pie bažām, ka Eiropa zaudē nozīmi, ja tā nesaņem teikumu sarunās.

Marks Rutte, NATO ģenerālsekretārs, apstiprināja anketas esamību, kurā Eiropas partneriem būtu jānorāda, cik daudz karavīru viņi var nodrošināt miera karaspēkam. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, būs ļoti svarīgi, lai Eiropa darbotos ne tikai kā piegādātāja skaitlis, bet arī aktīvi iesaistīts risinājumu izstrādē. Iespējamā Eiropas stāvokļa vājināšanās varētu izraisīt Ukrainas spiedienu, lai izdarītu nevēlamas koncesijas.

Lai atrastu veidus, kā turpmākās stratēģijas, jau notiek gatavošanās ES samitam. Politiskā lēmuma pieņemšana, piemēram, Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stranders, uzsver vajadzību, kas Eiropai ir jāuzņemas lielāka loma NATO, lai spētu risināt globālos izaicinājumus.

Dialogu starp Eiropas valstīm nosaka ne tikai spiediens no ārpuses, bet arī jāņem vērā iekšējās atšķirības un dažādas drošības vajadzības. Pašreizējās runas par neformālu ES Parīzes sanāksmē varētu būt pirmais solis ceļā uz spēcīgāku Eiropas drošības arhitektūru.