Izraēla pārspēj Irānu: bīstams pagrieziena punkts Tuvo Austrumu konfliktā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Izraēla uzbrūk Irānai 2025. gada 13. jūnijā. Rakstā ir izskaidrots konflikta fons un tā ietekme uz reģionu.

Israel greift Iran am 13. Juni 2025 an. Der Artikel beleuchtet die Hintergründe des Konflikts und die Auswirkungen auf die Region.
Izraēla uzbrūk Irānai 2025. gada 13. jūnijā. Rakstā ir izskaidrots konflikta fons un tā ietekme uz reģionu.

Izraēla pārspēj Irānu: bīstams pagrieziena punkts Tuvo Austrumu konfliktā!

Pagājušās piektdienas rītā Izraēlas militārais trieciens pret Irānu notika laikā, kad Irānas vadība ir novājināta. Par to ziņo NZZ. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu uzskata Irānu par lielāko draudu Izraēlai, jo īpaši tās pretrunīgi vērtētās kodolprogrammas un atbalsta naidīgo grupējumu, piemēram, Hamas un Hezbollah, dēļ. Pašreizējais uzbrukums ir gadu desmitiem ilgās naidīguma un slepeno operāciju rezultāts starp abām valstīm.

Situācija saasinājās pēc postošā Hamas uzbrukuma Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, kas izraisīja spēcīgu militāru reakciju no Jeruzalemes. Kopš tā laika tā dēvētās “Pretošanās ass”, kas vada Irānu, ietekme ir dramatiski samazinājusies. Sākotnējo piecu sabiedroto vietā tagad rīkoties spēj tikai trīs, un atbalsts Hamas un Hezbollah ir manāmi samazinājies. Tas viss notiek uz fona, ka pamiers ar Izraēlu ir spēkā kopš 2024. gada novembra un Hezbollah ir paziņojis, ka neiejauksies.

Uzbrukums un tā sekas

Izraēlas uzbrukums 2025. gada 13. jūnijā bija vērsts pret vairākiem kodolobjektiem un militāriem objektiem, un tā rezultātā gāja bojā Irānas gaisa spēku augstākā vadība. Irāna uzskatīja šo soli par kara pieteikšanu un atbildēja ar bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem Izraēlai. Saskaņā ar AP ziņas Pēdējos gados Teherāna ir virzījusi uz priekšu kodolprogrammas izstrādi, ko starptautiskā sabiedrība uzskata par draudošu. Neskatoties uz apgalvojumiem, ka šie centieni ir mierīgiem mērķiem, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) brīdina, ka Irānai ir pietiekami daudz bagātināta urāna vairākām kodolbumbām.

Irānas vadība uzskata Izraēlu par galveno ienaidnieku un uzskata, ka militārais trieciens ir izšķirošs pagrieziena punkts vēsturē. Islāma revolūcija 1979. gadā iezīmēja sākumu dziļai plaisai starp abām valstīm. Toreiz ajatolla Ruhollah Homeini paziņoja, ka ASV un Izraēla ir Irānas artēvinieki, un noraidīja Izraēlas tiesības pastāvēt, kas veidoja abu valstu naidīgās attiecības, kas turpinās līdz pat mūsdienām.

Iekšējās reakcijas un iedzīvotāji

2025. gada 13. jūnijā daudzi irāņi Teherānā svinēja atbildes triecienu Izraēlai. Bet iekšēji iedzīvotāji ir sadalīti; daudzi neatbalsta savu valdību. Neskatoties uz režīma agresīvo retoriku, šķiet, ka Irānas iedzīvotāji ir nobažījušies par nedrošību. Šķiet, ka ievērojams skaits cilvēku militārās vadības nāvi slepeni uztver kā atbrīvošanos, piemēram, Ziņojumi no Deutschlandfunk iesaka.

Irānas problēmas, piemēram, dzīves apstākļu neuzlabošanās, nozīmē, ka iedzīvotāji nenovērtē ieguldījumus kaujinieku grupās. Aptaujas liecina, ka daudzi irāņi ir pret agresīvu ārpolitiku un tā vietā cenšas rast risinājumu savām problēmām.

Militārā spriedze starp Izraēlu un Irānu turpina saasināties. Šķiet, ka tuvākajā nākotnē karadarbības beigas nav redzamas. Reģionālais konflikts, ko izraisa abu valstu savstarpējā saistība un savstarpēja iejaukšanās, joprojām ir Tuvo Austrumu ģeopolitisko strīdu centrālais punkts.