Trumps paziņo par izšķirošu telefona zvanu Putinam par mieru Ukrainā!

Trumps paziņo par izšķirošu telefona zvanu Putinam par mieru Ukrainā!

Berlin, Deutschland - Šodien kļuva zināms, ka ASV prezidents Donalds Trumps paziņoja par telefona zvanu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī saruna, kas paredzēta otrdienas rīta vietējā laika Vašingtonā, jau ir bijusi otrā tiešā komunikācija starp abiem līderiem kopš Trumpa stāšanās amatā. Trumpa optimistiskie novērtējumi norāda, ka varēja būt izstrādāti daži miera risinājuma elementi Ukrainas karā. Merkur ziņo, ka Trump atsaucas uz vienošanās, kas jau ir vienojušās, elementus.

Šo notikumu vidū Ukrainas valdība aicina Putinu izdarīt spiedienu uz Putinu, lai izbeigtu karu. Trumpam jau bija bijusi pirmā saruna ar Putinu februārī un apsolīja personīgu tikšanos. Viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pagājušajā nedēļā Maskavā trāpīja Putinam Maskavā. ASV valsts sekretārs Marko Rubio sacīja, ka miers ir tuvāk nekā iepriekš, bet tajā pašā laikā uzsvēra, ka neviens nav apmierināts. Viņš ziņoja par labām Ukrainas koncesijām sanāksmē Saūda Arābijā, kas varētu dot svarīgus impulsus miera sarunām.

Miera sarunas un pretestība

Diskusijas starp Trumpu un Putinu attiecas uz daudziem kritiskiem punktiem, piemēram, apgabala prasībām, elektrostacijām un noteiktu preču izplatīšanu. Rubio arī minēja, ka Ukraina piekrita 30 dienu pamierai, kas arī jāievēro Krievijai. Neskatoties uz šo progresu, Putins slavēja Trumpa centienus, bet neredz savus apstākļus pamieru. Citā sarunā Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra nepieciešamību pēc konkrēta miera plāna ar skaidrām drošības garantijām Ukrainai. Prezidents Selenskis atkal piekrita kļūt par pamieru, bet pieprasīja, lai Krievijai nebūtu nosacījumu.

Francija un Lielbritānija arī plāno “gatavības koalīciju”, lai nodrošinātu miera līgumu. Tikmēr Krievija noraida NATO karaspēka klātbūtni Ukrainā, kas turpina sarežģīt situāciju.

Eiropas konteksts

Ģeopolitisko spriedzi var izjust arī augstākajā līmenī. Makrons nesen apsprieda ar federālo kancleru Olafu Šolcu un plāno sarunas ar Frīdrihu Merzu. Gaidāmais ES samits nodarbosies ar aizsardzības spējām Eiropā un atbalsts Ukrainai. Vācija bija otrs vissvarīgākais Ukrainas ieroču piegādātājs pēc Amerikas Savienotajām Valstīm un ir apsolījis pastāvīgu solidaritāti ar valsti, kas varētu palielināt spiedienu uz Krieviju.

Dokumentācija par miera sarunām liecina, ka jau ir bijuši vairāki miera ieteikumi, piemēram, Selenskyj desmit punktu miera plāns, kas ir telpā kopš 2022. gada novembra. Cita starpā šis plāns prasa izjust krievu karaspēka Saporischschja atomelektrostacijas un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu. Turklāt ir nepieciešama pilnīga kara gūstekņu apmaiņa.

Starptautiskā sabiedrība joprojām ir nepieciešama, lai atrastu risinājumus. Savos skaidrojumos G7 valstis un BRICS valstis arī apstiprina nepieciešamību pēc uz dialogu orientētas pieejas konflikta pārtraukšanai. Tādu valstu, piemēram, Kataras un Svētā priekšsēdētāja, centieni veicināt sarunas atspoguļo plašo starptautiskās starpniecības spektru.

Nākamās dienas sola spriedzi un, iespējams, izšķirošu progresu ilgstošajās miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Valstis, kas ir analīzes piedāvā turpmāku ieskatu situācijā un dažādās miera iniciatīvas, kas sākas ar konflikta sākumu.

Details
OrtBerlin, Deutschland
Quellen