Vācija pārbruņojas: vai Bundesvērs kļūst par lielvalsti?

Vācija pārbruņojas: vai Bundesvērs kļūst par lielvalsti?

Vācijas aizsardzības politikā valda satricinājums. 2025. gada 2. novembrī kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja par lielām izmaiņām, kuru mērķis ir paplašināt Bundesvēru par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā. "Mēs nodrošināsim Bundesvēram visus nepieciešamos finanšu resursus," preses konferencē sacīja Mercs. Federālā valdība plāno ne tikai reformēt parādu bremzes, bet arī būtiski palielināt militāros izdevumus.

Šīs stratēģijas galvenais elements ir modernu ieroču sistēmu iegāde. Vācijas mērķis ir iegādāties 400 Tomahawk Block Vb spārnotās raķetes, kas kopā izmaksās aptuveni 1,15 miljardus eiro. Šīs vismodernākās spārnotās raķetes ir paredzētas izkliedēšanai gan uz sauszemes, gan jūrā bāzētiem komponentiem. Tiek apsvērts arī pagaidu risinājums Vācijas flotei līdz spārnotās raķetes 3SM “Tyrfing” izvietošanai 2030. gados. Potenciāls ir ievērojams, jo pie maksimālās izvietošanas jūrā varētu atrasties no 30 līdz 50 Tomahawks, ko varētu izmantot F123 un F124 klases fregatēs.

Apbruņošanās nenoteiktības laikos

Bundesvērs gadu gaitā ir zaudējis būtību. Saskaņā ar ziņojumiem no BR Karaspēks ilgu laiku bija nolietots. Ņemot vērā Krievijas radītos izaicinājumus, federālā valdība plāno visaptverošu Bundesvēra modernizāciju. Jau apstiprināti gandrīz 100 lieli projekti, tostarp modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, jaunas zemūdenes un galvenie kaujas tanki jaunās Lietuvas brigādes sastāvā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss runāja par Bundesvēra "kvantu lēcienu".

Ekonomikas un aizsardzības ministriju kopīgs likumprojekts paredzēts, lai nodrošinātu ātrāku pasūtījumu piešķiršanu, īpaši medicīnas preču un kazarmu būvniecības līgumu jomā. Likumprojekts šādus projektus definē kā “būtiskas nacionālās drošības intereses” un tādējādi pieļauj izņēmumus Eiropas iepirkumu tiesību aktos. Tādējādi aptuveni 8000 pasūtījumu varētu tikt apstrādāti ātrāk, ja vien būs pieejama nepieciešamā jauda.

Inovācijas un izaicinājumi

Plānotās pārbruņošanās ietvaros Vācija interesējas arī par jaunām tehnoloģijām. Jau šobrīd tiek plānota 600 spārnoto raķešu Taurus Neo iegāde aptuveni 2,4 miljardu eiro vērtībā un 75 AGM-158B/B2 JASSM-ER spārnoto raķešu iegāde. Tiem ir ne tikai 1000 kilometru diapazons, bet arī uzlabotas slepenas īpašības. 2025. gada jūnijā plānots arī pasūtījums Joint Strike Missile (JSM), kuras darbības rādiuss pārsniedz 500 kilometrus un iekļaujas F-35A iekšējā ieroču nodalījumā.

Tomēr pastāv izaicinājumi, jo īpaši jaunu raķešu sistēmu īstermiņa piegādes jomā. Paredzams, ka daudzas modernizētās sistēmas sāks darboties tikai 2030. gadu sākumā. Tas satrauc ne tikai politikas veidotājus, bet arī nozari, kas saskaras ar ražošanas jaudu un piegādātāju uzticamību.

Plāni sadarboties ar Apvienoto Karalisti, lai kopīgi izstrādātu tāla darbības rādiusa ieroci, kā arī interese par no zemes palaižamu spārnoto raķeti, kuras darbības rādiuss ir 2000 kilometri, atspoguļo tendenci vairāk investēt vietējās aizsardzības spējās. Zināmu satraukumu joprojām rada tas, ka trūkst iniciatīvu, lai iegādātos rentablas liela darbības rādiusa trieciena spējas, piemēram, mini spārnotās raķetes vai liela darbības rādiusa dronus.

Kopumā var teikt, ka Vācijā notiek ļoti daudz – gan politiski, gan militāri. Jāskatās, kā šie vērienīgie plāni tiks īstenoti patiesībā.