Klimata pārmaiņas: vairāk nekā karstums! Studenti cieš no trauksmes

Klimata pārmaiņas: vairāk nekā karstums! Studenti cieš no trauksmes

Mūsdienu pasaulē klimata pārmaiņas ir tēma, kas, iespējams, jums nešķiet sveša. Nesen publicēts raksts no Hamburg.de parāda, ka globālās sasilšanas ietekme rada lielu slodzi ne tikai dabai, bet arī mūsu veselībai. Jo īpaši garīgā veselība cieš no klimata pārmaiņām. Par to liecina arī satraucošie Hamburgas Lietišķo zinātņu universitātes (HAW) aptaujas rezultāti, saskaņā ar kuriem gandrīz puse studentu cieš no bailēm, kas saistītas ar klimatu.

Klimata pārmaiņas izraisa intensīvākus karstuma viļņus un biežākus ārkārtējus nokrišņus, kas ne tikai maina laikapstākļus, bet arī tieši ietekmē mūsu psihi. Šie ārkārtējie laikapstākļi, piemēram, plūdi un sausums, daudziem cilvēkiem rada milzīgu psiholoģisku stresu. Pētījums “Klimata pārmaiņas un studentu veselība” (KLIM MENT) liecina, ka saspringto ikdienu daudzās augstskolās pasliktina arī nemitīgā konfrontācija ar klimata pārmaiņu sekām.

Psiholoģiskais stress, ko izraisa galējības

Bet kas mūs īsti traucē? Skaļi PMC Klimata pārmaiņas var izraisīt garīgo slimību, piemēram, depresijas un trauksmes traucējumu, pieaugumu. Parādās jauni sindromi, piemēram, klimata trauksme vai solastalģija. Solastalģija raksturo sēru sajūtu par zaudēto dzīves telpu un īpaši skar tos cilvēkus, kuri piedzīvo pārmaiņas savā pazīstamajā vidē. Tiešas sekas ir emocionālas reakcijas, piemēram, bezpalīdzība, ko izraisa pastāvīgi dabas katastrofu draudi.

Sekas bieži ir krasas. Piemēram, karstuma viļņi ne tikai rada fiziskus veselības apdraudējumus, bet pat var palielināt noslieci uz vardarbību un pašnāvību skaitu. Daudzi piedzīvo posttraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) simptomus pēc ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, viesuļvētras Katrīna. Spiedienu uz garīgo veselību vēl vairāk palielina prognozētās ekonomiskās krīzes, pārtikas trūkums un migrācija, kas bieži vien pavada šīs pārmaiņas.

Resursi nākotnei

Kā to var novērst? Eksperti iesaka pastiprināt profilaktiskos pasākumus psihiatriskajā aprūpē. Federālā vides aģentūra norāda, ka ne visus cilvēkus vienādi ietekmē psiholoģiskās sekas. Tāpēc ir svarīgi identificēt riska grupas un izveidot atbilstošus piedāvājumus. Ir jāpaplašina arī psihiatra apmācība un tālākizglītība, iekļaujot zināšanas par klimata pārmaiņām un to sekām uz veselību.

Vēl viens solis pareizajā virzienā varētu būt koncentrēšanās uz klimatam draudzīgiem pasākumiem psihiatriskajā aprūpē. Piemēram, Vācijas psihiatrijas un psihoterapijas biedrība (DGPPN) ir apņēmusies līdz 2030. gadam nodrošināt klimata neitralitāti un aicina pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām problēmām.

2025. gada 23. jūnijā HAW pētījuma rezultāti tiks prezentēti tiešsaistes pasākuma ietvaros no pulksten 10:00 līdz 12:00. Reģistrācija jau ir iespējama. No 2025. gada 1. jūlija vietnē “Science made in Hamburg” tiks publicēts detalizēts raksts par HAW pētījumu.

Sekojiet līdzi šīm tēmām, jo ​​klimata pārmaiņas ir ne tikai vides problēma, bet arī visas sabiedrības veselības problēma – un mēs visi esam aicināti pie tās strādāt!