Eiropa krustcelēs: vienatnē pret Krieviju un Ķīnu?

Eiropa krustcelēs: vienatnē pret Krieviju un Ķīnu?

Vācijā un it īpaši šeit Ķelnē drošības jautājums atkal ir diskusiju centrā. Drošība, ko NATO ir garantējusi vairāk nekā septiņus gadu desmitus, arvien vairāk tiek pārbaudīta. Ģeopolitiskā situācija ir krasi mainījusies līdz ar autokrātiju sadursmi – tādu kā Krievija, Ķīna un pat ASV. Pēc šīs attīstības kļūst skaidrs, ka Eiropa nākotnē varētu būt spiesta stiprināt savas neatkarīgās aizsardzības spējas, lai aizsargātos pret iespējamiem draudiem. Šajā brīdī Osthessen-News ziņo, ka... tiek uzsākts centrālais diskurss.

Daži pēdējie gadi, īpaši Donalda Trampa prezidentūra, ir parādījuši, ka amerikāņu atbalstu Eiropai vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Šis pieņēmums izrādījās nepareizs spriedums; ASV šķiet mazāk gatava iestāties par Eiropas drošību. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Eiropas nākotnes loma pasaulē tika apspriesta pēdējā NATO samitā Hāgā 2025. gada jūnijā. Tikšanās bija ne mazāk kā lielākais drošības politikas satricinājums kopš aukstā kara beigām, kur arī bija paredzēts stiprināt NATO aizsardzības spējas (Federālā valdība ziņo, ka ...).

Personīgā atbildība un izaicinājumi

Atvaļinātais brigādes ģenerālis Rainers Meiers 24. jūlijā Broncelā uzstāsies ar prezentāciju, kurā tiks aplūkotas tieši šīs tēmas. Viņš aicinās eiropiešus potenciāli uzņemties atbildību, lai izvairītos no iespējamās Krievijas, Ķīnas, Irānas un citu pretrietumniecisko dalībnieku pretalianses ēnā. Kā liecina diskusija par NATO, Eiropas valstis vairs nav lielvaras, bet gan vidējas varas ar reģionālām interesēm. Ir apšaubāms, vai atgriešanās pie vienotas Eiropas drošības arhitektūras var kļūt par realitāti (De Gruyter Brill ziņo, ka…).

Var būt nepieciešama pastiprināta Eiropas militārā sadarbība, lai novērstu drošības nepilnības. Īpaši Vācija tiek uzskatīta par potenciālu NATO mugurkaulu Eiropā. Tomēr ir skaidrs, ka Bundesvērs un militārās kapacitātes ir būtiski jāuzlabo, lai novērstu robus, ko radījusi amerikāņu klātbūtnes zaudēšana arvien sarežģītākā drošības situācijā. Mērķis būtu līdz 460 000 karavīru aktīvajās un rezerves vienībās. Tas atbilst NATO divu procentu mērķim, ko Vācija vēlas sasniegt līdz 2024. gadam (Federālā valdība ziņo, ka...).

Pārmaiņu ceļš

Kā jau noskaidrojās NATO samitā, ir nepārprotami jārīkojas attiecībā uz aizsardzības nozares stiprināšanu un militāro spēju paplašināšanu. Aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 3,5 procentiem no IKP līdz 2035. gadam arī liecina, ka federālā valdība vēlas stiprināt savas drošības arhitektūras noturību. Nozīmīgs solis nemierīgos laikos.

Kopumā diskusija par Eiropas drošību kļūst arvien dinamiskāka reģionālo, ģeopolitisko apstākļu dēļ. Izaicinājums ir tāds, ka visām iesaistītajām valstīm ir jāsaskaņo savas intereses un spējas, lai nepazustu starptautiskajā varas spēlē. Jāskatās, kā attīstīsies Eiropas drošības arhitektūra un vai izdosies staigāt pa striķi starp pašapliecināšanos un transatlantisko sadarbību.

Tātad jūs varat sagaidīt atvaļinātā brigādes ģenerāļa Rainera Meijera gaidāmo pasākumu Broncelas Jēgerhausā. Tur apspriestie jautājumi attiecas uz mums visiem un ir Eiropas drošības nākotnes pamatā.