Iedzīvotāju nauda: uzplaukums ārzemnieku vidū – kas saņem visvairāk?

Iedzīvotāju nauda: uzplaukums ārzemnieku vidū – kas saņem visvairāk?

Vācijā dzīvo aptuveni 5,5 miljoni pilsoņu pabalstu saņēmēju, kas atbilst aptuveni 6,5 līdz 8 procentiem no kopējā iedzīvotāju skaita. No šiem saņēmējiem vairāk nekā puse, 52 procenti, ir izcelsme savā valstī, bet 48 procenti nāk no ārvalstīm. Šis skaitlis pēdējos gados ir nepārtraukti pieaudzis. No analīzes, ko veica Merkurs liecina, ka īpaši dziļa imigrācija, īpaši Krievijas uzbrukuma Ukrainai rezultātā, ietekmē pieaugošo ārvalstu saņēmēju skaitu.

Ukraiņi ir lielākā pilsoņu pabalstu saņēmēju grupa no ārvalstīm, no kuriem apgādībā ir aptuveni 705 000 cilvēku. Otrajā vietā ir Sīrija ar aptuveni 512 000 saņēmēju, kam seko Afganistāna ar aptuveni 201 000 un citas valstis, piemēram, Turcija, Rietumbalkāni un Irāka. Būtiski uzsvērt, ka uz šo valsts atbalstu pienākas ārvalstniekiem, kuri likumīgi uzturas Vācijā, vēsta Iedzīvotāju nauda.

Politiskās debates un reformas

Politisko ainavu raksturo spraigas diskusijas. Kritiķi kā iespējamu slogu sociālajai sistēmai saskata lielo pilsoņa pabalsta saņēmēju ārzemju skaitu. Eiropas Savienības parlamenta grupas vadītājs Jenss Špāns pauda bažas par pieaugumu un runāja par “sociālajām sprāgstvielām”. Tomēr, kā norāda Bundestāga Izpētes dienesta eksperti, nav ticamu pierādījumu tam, ka pilsoņu nauda darbotos kā migrācijas stimuls.

Luksoforu koalīcija plāno iedzīvotāju naudas reformu, ko federālā valdība atbalsta kopš tās ieviešanas kā pamata drošības reforma 2023. gada sākumā. Reformas mērķis ir “jauna pamata drošība” ar stingrākiem sadarbības pienākumiem un aktīvu aizsardzības perioda beigšanu. Reforma tiek apspriesta pretrunīgi, jo īpaši CDU/CSU, kas aicina nodrošināt lielāku caurskatāmību un atgriezties pie starpniecības prioritātes, kas būtiski liek apšaubīt restrukturizāciju. bpb.

Skatiens nākotnē

2023. gadā iedzīvotāju naudas izmaksas sasniedza 42,6 miljardus eiro, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Šīs milzīgās finanšu prasības rada jautājumus par sistēmas ilgtspējību un ilgtermiņa pārvaldību. Standarta prasība vienam cilvēkam šobrīd ir 563 eiro mēnesī, kas daudziem patiesībā ir būtiski izdzīvošanai.

Pilsoņu pabalstu reforma skaidri pievērš uzmanību kvalifikācijai un tālākizglītībai, lai pavērtu cietušajiem cilvēkiem ilgtermiņa darba iespējas. Jāskatās, vai šiem pasākumiem būs vēlamā ietekme. Ekspertu ziņojumi par iedzīvotāju pabalstu reformas bilanci gaidāmi 2026. gada beigās. Attīstība joprojām ir aizraujoša un atliek gaidīt, kādā virzienā sistēma un sabiedriskā doma turpinās attīstīties.