Ceptas cerības: Trump paziņo Nah Target par Ukrainas sarunām

Ceptas cerības: Trump paziņo Nah Target par Ukrainas sarunām

prezidents Donalds Trumps paziņoja, ka miera nolīgums starp Krieviju un Ukrainu ir tuvu. Viņš uzsver, ka ir pienācis laiks izbeigt "asinsizliešanu" un ierosina augstas spējas konflikta pušu sanāksmes. ASV speciālists Stīvs Vitkofs jau ir ticies ar Kremļa boss Vladimiru Putinu, lai runātu par konfliktu. Pati Ukraina, kuru pārstāv prezidents Volodymyr Selenskyj, plāno nozīmīgas sanāksmes, kuru mērķis ir pamiers.

Kijevs strādā, kas ir pretrunā ASV plāniem, kas atstāj vietu kompromisiem, nepieprasot visu Krievijas okupēto teritoriju atsaukšanu. Selenskyj ir skaidri norādījis, ka tikai Ukrainas iedzīvotāji var izlemt par teritoriālajām prasībām. Šajā kontekstā Ukrainas plāns piemin, ka Krievijas okupētās teritorijas turpina piederēt Ukrainai saskaņā ar Ukrainas konstitūciju.

Miera sarunas fokusā

Krievija un Amerikas Savienotās Valstis pašlaik notiek diskusijas par kara beigām Ukrainā. Kamēr Ukraina uzstāj uz visu iekaroto un anektēto teritoriju, ieskaitot Krimu, atgūšanu un drošības politikas saiknes meklēšanu Rietumos, Krievija ir nelokāma un noraida koncesijas. Tomēr Ukraina ir gatava kompromisam, lai izbeigtu konfliktu.

Amerikas Savienoto Valstu priekšlikumi un Eiropas izstrādātie miera plāni nesen bija uzmanības centrā Ukrainas Rietumu atbalstītāju sanāksmē Parīzē. Tur ASV sarunu vedēji Stīvs Vitkofs un ārlietu ministrs Marco Rubio izklāstīja Amerikas priekšlikumu, savukārt eiropiešiem attīstīja pretuzbrukumu. Eiropas plāns ir jāsaprot kā papildinājums ASV priekšlikumam, lai gan tas daudzos punktos ievērojami atšķiras no tā.

dažādas pieejas pamieru

Amerikas priekšlikums paredz pastāvīgu pamieru, savukārt Eiropas dizains cenšas panākt pilnīgu un beznosacījumu pamieru, kuru jāuzrauga Amerikas Savienotās Valstis un trešās valstis. Attiecībā uz drošības garantijām Amerikas plānā tiek uzsvērts spēcīgs atbalsts Ukrainai, bez NATO dalības, savukārt Eiropa uzstāj uz cietām garantijām bez Ukrainas spēku ierobežojumiem.

Strīdu centrālais punkts ir teritoriālais jautājums. Saskaņā ar ASV priekšlikumu Krieviju atzīst kontrole pār Krimu un citu okupēto teritoriju daļām, kas iet pretējā virzienā, kad Eiropas plāni pieprasa, lai šie jautājumi tiek sarunāti tikai pēc pamiera. Tiek apspriesti arī ekonomiskie aspekti, piemēram, iesaldētu Krievijas valsts aktīvu izmantošana kara kaitējumam Ukrainā, jo Kijevs mudina rietumu drošības garantijas.

Selenskyj arī atzina, ka Ukrainai šobrīd nav pietiekami daudz ieroču, lai atgūtu Krimu militāri. Šis fakts parāda sarunu steidzamību un sarežģītību. Turklāt pašreizējo situāciju Ukrainā ir raksturīgi pastāvīgi Krievijas gaisa triecieni, kuros Kijevā un citās pilsētās ir nogalināti vismaz divpadsmit cilvēki, savukārt dronu uzbrukums Kamjanske pieprasīja mirušus un vairākus ievainojumus.

ES redz sevi arī sarežģītā situācijā, jo pastāv domstarpības par Ukrainas militāro atbalstu. Īpašs ES samits ir paredzēts 6. martā, lai apspriestu Ukrainu un Eiropas drošību. Šajā saspringtajā politiskajā klimatā vēlme pēc miera un stabilitātes ir īpaši augsta, jo visas puses mēģina atrast risinājumu.

Šajā kontekstā faz.net href = "https://www.tagesschau.de/ausland/europa/ukraine-russland-usa-eu-positionen-100.html"> tagesschau.de Svarīga informācija par notiekošo diskusijām starp ASV un Krieviju.