Terrorija uzbrukums Mogadishu: vismaz 10 nāves gadījumi militārā darbā pieņemšanā

Terrorija uzbrukums Mogadishu: vismaz 10 nāves gadījumi militārā darbā pieņemšanā

Mogadischu, Somalia - Somālijas galvaspilsētas Mogadischu pašnāvnieku sprādziens pieprasīja vismaz 10 dzīvības svētdien. Uzbrukums bija vērsts uz jauno darbinieku grupu, kas bija pulcējusies reģistrācijai Damanyo militārajā bāzē. Slepkava izmantoja tuk-tuk, tuvojās jauniešiem un aizdedzināja viņa sprāgstvielas, kamēr viņi atradās pie pamatnes durvīm. Haoss izcēlās, un policisti un medicīnas darbinieki ziņoja par lielu ievainojumu skaitu.

Aculiecinieki ziņoja par terora ainām, kad sprādziens satricināja teritoriju. Saskaņā ar sākotnējo informāciju militārajā slimnīcā tika nogādāti vismaz 30 ievainojumi, un seši no ievainojumiem nekavējoties nomira. Kāds oficiālais pārstāvis vēlāk paziņoja, ka nāves gadījumu skaits ir pieaudzis līdz vismaz 11. Pašlaik joprojām nav pierādījumu par grupu, kas būtu uzņemta atbildība par uzbrukumu, lai gan incidentam ir līdzība ar iepriekšējiem uzbrukumiem ar sakariem ar teroristikas organizāciju al-Shabaab. Šī grupa iepriekš ir uzbrukusi militārajām institūcijām un ierēdņiem, lai parādītu viņu klātbūtni un varu Somālijā.

Vardarbības konteksts Somālijā

Atkārtoti uzbrukumi Somālijā ir daļa no galvenās problēmas, kas apdraud nācijas politisko stabilitāti. Kopš viņa ievēlēšanas 2022. gada maijā prezidenta Hasana Šeiika Mahamuda vadībā šī situācija nav ievērojami uzlabojusies. Mahamouds iepriekš bija guvis militārus panākumus pret al-Šabaabu, taču centieni, kas jāatstāj valstī, lielākoties bija neveiksmīgi. Somālijas armija 2022. gadā bija izdarījusi aizskarošu militāro spiedienu uz al-Šabaabu, bet kaujinieku islāmistu grupa tagad ir pārgājusi uz partizānu taktiku, kas nopietni ierobežo valdības militāros panākumus.

Pieaugošā politiskā spriedze Somālijā arī veicina konkurenci starp dažādiem varas centriem un klanu pārstāvjiem. Debates par plānotajām konstitucionālajām izmaiņām tiešas vēlēšanu sistēmas ieviešanā ir izraisījušas turpmāku spriedzi starp Mogadišo centrālo valdību un Puntlandes štatu. Prezidents sacīja, ka Abdullahi Deni fon Puntlands boikotēja sadarbību ar Centrālo valdību un paskaidroja savas militārās ambīcijas, kas vēl vairāk destabilizē jau tā trauslo politisko situāciju.

Humānā krīze un ārvalstu palīdzība

Somālija ir ne tikai politiski nestabila, bet arī cieš no smagām humānām krīzēm. Masveida sausums un plūdi ir noveduši pie gandrīz četriem miljoniem cilvēku valstī. Apmēram 54% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas, un nodarbinātības līmenis, īpaši sievietēm, ir satraucošs. Starptautiskā sabiedrība mēģina atbalstīt valsts stabilitāti ar tā saukto “modulāru pieeju” valsts veidošanai. Neskatoties uz šiem centieniem, Somālija joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, atkarībā no ārējās attīstības palīdzības, kas ir no diviem līdz trim miljardiem ASV dolāru gadā

Kopumā pēdējais uzbrukums Mogadišā parāda dziļās brūces, kuras Somālijā palikusi pilsoņu karš un pastāvīgā militārā vardarbība. Vēsturiskās klana konkurences, islāmistu grupu ietekme un tālie politiskie satricinājumi izpaužas bezgalīgā vardarbības ciklā, kas turpina nomocīt valsti. Eksperti baidās, ka pašreizējā situācija tikai stiprinās turpmāku uzbrukumu un nestabilitātes risku reģionā.

Tikmēr atliek redzēt, kā Somālijas valdība reaģēs uz šo traģisko notikumu un kādi pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

Apmeklējiet al Jazera, lai iegūtu papildu informāciju par uzbrukumu un notiekošo notikumu Somālijā. Jūs varat atrast informāciju par politisko situāciju vietnē devdiscourse Somālijā bpb.de .