Papildu izmaksas pieaug: Leipciga paliek uz cenu bremzes!
Papildu mājokļa izmaksu attīstība Vitmundes rajonā: pieaugums par 13,6% 2024. Cenas salīdzinājumā ar citiem reģioniem.

Papildu izmaksas pieaug: Leipciga paliek uz cenu bremzes!
Papildu mājokļa izmaksas Vācijā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir nedaudz pieaugušas. Skaļi Konii Lielākajā daļā reģionu izmaksas pieauga tikai mēreni, savukārt metropolēs, piemēram, Diseldorfā, tika reģistrēts visspēcīgākais pieaugums. Šeit papildu izmaksas pieauga par 2,3% līdz 3,21 eiro par kvadrātmetru. Turpretim Leipciga piedzīvoja nelielu samazinājumu par 0,5%, samazinot izmaksas līdz 3,00 eiro.
Analīzes pamatā ir aptuveni divu miljonu īres dzīvokļu piedāvājumu pārbaude, ko veica Real Estate Pilot AG GeoMap. Lielākajā daļā pilsētu izmaiņas saglabājās zem diviem procentiem. Kamēr Esenē fiksēts pieaugums par 1,5% līdz 3,21 eiro par kvadrātmetru, Berlīnē cenas pieauga no 3,55 līdz 3,57 eiro.
Dažādas tendences lauku un pilsētu reģionos
Laukos situācija ir pavisam cita. Dažos apgabalos bija vērojams krass pieaugums. Īres cena Vitmundes rajonā pieauga par milzīgiem 13,6% līdz 2,42 eiro par kvadrātmetru, savukārt Pirmzenā tika panākts pieaugums par 9,3% līdz 2,30 eiro. Tas liecina, ka daudziem nomniekiem šajos reģionos ir strauji pieaudzis papildu izmaksu slogs.
Tajā pašā laikā ir arī spilgti punkti: tādos reģionos kā Birkenfeldes un Špeijeras rajoni izmaksas tika samazinātas attiecīgi par 6,2% un 5,9%. Šie samazinājumi liecina par enerģijas un apkures izmaksu samazināšanos, īpaši rajonos ar moderniem vai labi renovētiem īpašumiem.
Izaicinājumi mājokļu tirgū
Situācija mājokļu tirgū joprojām ir saspringta. Tāpat kā emuārā ar Quis 2025. gada sākumā mēs saskarsimies ar milzīgiem izaicinājumiem. Īres maksas lielpilsētu teritorijās aug straujāk nekā ienākumi, un šī attīstība īpaši smagi skārusi mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem. Esošajiem īrniekiem bieži vien ir labāk, jo viņi gūst labumu no stabilākām īres maksām.
Diemžēl samazinājies arī jaunbūvju skaits un dzīvojamo platību piedāvājums nespēj sekot pieprasījumam. Īpaši tas skar migrantu mājsaimniecības, jo tās bieži saskaras ar pieaugošām īres izmaksām. Tomēr austrumu federālajās zemēs cenas šķiet stabilas vai pat nedaudz krītas. Tāpēc šķiet, ka mājokļu tirgū ir neliela sudraba odere, pat ja kopējā situācija joprojām ir kritiska.
Rezumējot, var teikt, ka Vācijas mājokļu tirgus attīstība dažādos reģionos ir ļoti atšķirīga. Lai gan dažās pilsētās un rajonos ir vērojams ievērojams cenu pieaugums, ir arī reģioni, kuros samazinās papildu izmaksas. Šis izaicinājumu un iespēju sajaukums nodrošina, ka diskusija par mājokli par pieņemamu cenu joprojām ir sprādzienbīstama.