Gazas konflikts: sākt sarunas par pamieru vai ilūziju?

Gazas konflikts: sākt sarunas par pamieru vai ilūziju?

Gaza, Palästina - 2025. gada 5. martā starptautiskā sabiedrība reģistrēja sarunas par pamiera otro posmu Gazas joslā. Saskaņā ar

Konfliktam, kuru vēl vairāk veicināja Izraēlas iekarošana Rietumkrastā un Jeruzalemē 1967. gadā, ir pamatīgas politiskas un sociālas sekas. Palestīnieši apgalvo, ka šīs teritorijas ir paredzēta nākotnes neatkarīgai valstij, bet Austrumjeruzaleme ir tās galvaspilsēta. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku dzīvo ārkārtīgi grūtos apstākļos Gazas joslā, kas saskaņā ar ANO ziņojumiem tiek raksturots kā katastrofāls.

Hamas, kas 2007. gadā vardarbīgi pārņēma kontroli pār Gazas joslu, ES, ASV un Izraēlu klasificē kā teroristu organizāciju. Šī klasifikācija ir novedusi pie Izraēlas Gazas sloksnes blokādes pastiprināšanu, kuru atbalsta arī Ēģipte. Saskaņā ar Starptautiskā politika Cīņas un krīze palielināja Hamas popularitāti, kaut arī daudzi palestīnieši noraida savu ideoloģiju. Tomēr organizācija bieži tiek uztverta kā vienīgais spēlētājs, kurš aktīvi ir apņēmies ievērot palestīniešu tiesības.

Izraēlas valdība premjerministra Benjamina Netanjahu pakļautībā, kuru atbalsta labās ekstrēmistu un nacionālistu spēki, vairākkārt tiek pakļauta nopietniem apgalvojumiem, ieskaitot cilvēktiesību pārkāpumus un iespējamos kara noziegumus. Amnesty International ir vairākkārt norādījis uz pārmērīgu vardarbības izmantošanu, savukārt Starptautiskā tiesa izmeklē apgalvojumus par genocīdu un atbilstību starptautiskajām tiesībām.

Izraēlas politikas kritika

Izraēlas politika tiek kritizēta arī tiesu reformu kontekstā, kas apdraud tiesu varas un vienlīdzības neatkarību no likuma. Daudzi izraēlieši protestē pret šīm reformām, kas padziļina sociālos grāvjus, kurus 2023. gada 7. oktobrī īslaicīgi pārņēma Hamas teroristu uzbrukums. Tajā pašā laikā ir represīvs veids, kā rīkoties ar demonstrantiem, kas rodas pret karu un bruņojumu.

Organizācijas, kas dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus, bieži tiek pakļautas diskreditiem un invaliditātei. Situāciju saasina fakts, ka solidaritāte ar palestīniešiem bieži tiek interpretēta kā atbalsts Hamas. 2018. gada Nacionālajā likumā ir papildu diskriminējoši aspekti, ierobežojot arābu pilsoņu tiesības un ebreju apmetņu izpratnē.

Veids, kā risināt sarunas

Lai sasniegtu mierīgu risinājumu, eksperti uzsver nepieciešamību vadīt Hamas vadīšanu ārpus militāriem līdzekļiem. Agrāk Hamas ir norādījis uz vēlmi pieņemt savu Palestīnas valsti 1967. gada robežās, taču sarunu jautājums joprojām ir sarežģīts. Starptautiskajam spiedienam, īpaši ANO komitejās, varētu būt izšķiroša nozīme, lai veicinātu ilgtspējīgu mieru.

Pēdējie mēneši ir parādījuši, ka humānā situācija Gazā joprojām ir katastrofāla, savukārt steidzami tiek pieprasīti starptautiski centieni aizsargāt civiliedzīvotājus. Sarunas par pamieru ir svarīgs pirmais solis, taču daudzi izaicinājumi joprojām ir nenovēršami.