Nāvējošs naža uzbrukums Hāgenā: dzīvesbiedrs apcietinājumā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Nāvējošs naža uzbrukums Hāgenā: 31 gadu veca sieviete mirst pēc strīda, viņas partneris atrodas apcietinājumā. Izmeklēšana turpinās.

Tödlicher Messerangriff in Hagen: Eine 31-jährige Frau stirbt nach Streit, Lebenspartner in U-Haft. Ermittlungen laufen.
Nāvējošs naža uzbrukums Hāgenā: 31 gadu veca sieviete mirst pēc strīda, viņas partneris atrodas apcietinājumā. Izmeklēšana turpinās.

Nāvējošs naža uzbrukums Hāgenā: dzīvesbiedrs apcietinājumā!

18. jūnijā Hāgenā notika traģisks incidents, kas šokēja vietējo sabiedrību. 31 gadu veca sieviete, Sīrijas pilsone, cieta nāvējošā uzbrukumā ar nazi sava partnera dzīvoklī uz Märkischer Ring. Mediji ziņo, ka noziegums noticis ap pulksten 22.50. abu karstā strīda laikā. Neskatoties uz to, ka nekavējoties tika uzsākti reanimācijas pasākumi, sieviete pēc neilga laika slimnīcā nomira. Viņas partneris, 37 gadus vecs vīrietis, kurš arī ir Sīrijas pilsonis, tika arestēts notikuma vietā un tiek turēts apcietinājumā pēc nogādāšanas tiesneša priekšā. Hāgenas prokuratūra ir pieteikusi aizturēšanas orderi aizdomās par slepkavību, savukārt slepkavību grupa ierosinājusi izmeklēšanu. Sīkāka informācija par precīziem nozieguma apstākļiem vēl nav publicēta.

Sīriešu kopienas situāciju Vācijā un jo īpaši tādās pilsētās kā Hāgena nevajadzētu novērtēt par zemu. Pilsoņu karš Sīrijā, kas sākās 2011. gada martā un ilga līdz 2024. gada 8. decembrim, daudziem sīriešiem licis pamest savas mājas. Ziņojumi par miermīlīgu protestu brutālu apspiešanu un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem joprojām ir pieejami arī šodien. Human Rights Watch 2011. gada ziņojumā Sīrijas drošības spēku vardarbīgās represijas nosauca par "noziegumu pret cilvēci", un ANO Cilvēktiesību padome izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tajā tika izmeklēti daudzi konflikta laikā izdarītie noziegumi, tostarp sistemātiska spīdzināšana.

Sīrijas konflikta konteksts

Pilsoņu karš Sīrijā ir būtiski ietekmējis ne tikai pašu valsti, bet arī Eiropas politiku. Konflikts ātri pārauga nestarptautiskā bruņotā konfliktā, par kuru tiek ierosināta krimināllieta saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Kara noziedznieku un noziegumu pret cilvēci kriminālvajāšana kopš tā laika ir kļuvusi par svarīgu Eiropas jurisprudences jautājumu. Vācija starptautiskajās krimināltiesībās ir priekšzīmīgi ieviesusi universāluma ideju, kas ļauj saukt pie kriminālatbildības par starptautiskiem noziegumiem pat bez iekšzemes sakariem. Tas nozīmē, ka daudzi no tiem, kas piedalījās zvērībās Sīrijā, var stāties tiesas priekšā Vācijā.

Īpaši spilgts piemērs ir tiesvedība Koblencas Augstākajā apgabaltiesā, kas tiek uzskatīta par vēsturisku. Šeit tika pierādīts, ka Sīrijas varas iestādes sistemātiski apspieda miermīlīgos protestus ar vardarbību. Ejads A., bijušais Sīrijas izlūkdienesta ierēdnis, tika notiesāts par līdzdalību noziegumos pret cilvēci. Pierādījumi, piemēram, tā sauktās "ķeizara" fotogrāfijas, kurās dokumentēti spīdzināšanas upuri no Sīrijas cietumiem, ir ievērojami veicinājuši šos tiesas procesus.

Pašreizējie notikumi tiesībaizsardzības jomā

Turpinās centieni tikt galā ar noziegumiem Sīrijā. 2023. gada novembrī tika izdoti aresta orderi pret Bašaru al Asadu un citiem augsta ranga virsniekiem par ķīmisko ieroču lietošanu. Diskusijas par atbildību un noziegumu tiesisko apstrādi ir arī visuresošas Eiropas pilsoniskajā sabiedrībā. Asada gāšana 2024. gada decembrī varētu pavērt jaunas iespējas vajāšanas pasākumiem, kam varētu būt milzīga nozīme, ņemot vērā iepriekšējos neveiksmīgos mēģinājumus vērsties pret viņu Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC).

Tāpēc Hāgenas traģēdija nav tikai atsevišķs incidents, bet arī atspoguļo dziļās problēmas un sāpīgo pagātni, ko līdzi nes daudzi Sīrijas migranti. Atliek cerēt, ka, turpinot juridiskus centienus un starptautisku sadarbību, Sīrijas zvērības upuriem var lēnām, bet noteikti panākt taisnīgumu.