Izraēla brīvi aizstāvēta: cīņa pret Irānas terora režīmu

Izraēla brīvi aizstāvēta: cīņa pret Irānas terora režīmu

Spriedze starp Izraēlu un Irānu šobrīd pieņem dramatiskus apgriezienus. Kanclers Torstens Frei ir aizstāvējis federālās valdības atbalstu Izraēlas uzbrukumiem Irānai. Viņaprāt, visas pasaules interesēs ir, lai Irānas mullu režīmam nebūtu kodolieroču. Uzrunā G7 samita kuluāros viņš uzsvēra, ka Irānas raķešu programma arī rada draudus Eiropai, un norādīja, ka Izraēla rīkojusies nopietnu iemeslu dēļ.

Frei sacīja, ka ir pienācis laiks apturēt Irānas bīstamās ambīcijas, jo īpaši tāpēc, ka uzbrukumi ir pamatoti ar mērķi nodrošināt Izraēlas pastāvēšanu. "Irānas mērķis ir Izraēlas iznīcināšana," sacīja Frei, kurš arī norādīja uz Vācijas atbildību atbalstīt Izraēlu pašreizējā situācijā. Jaunās federālās valdības pirmajās piecās nedēļās uz Izraēlu tika apstiprināts ieroču eksports gandrīz četru miljonu eiro vērtībā. Tādējādi Vācija ievērojami atpaliek no 28 miljoniem eiro, kas tika apstiprināti 2025. gada pirmajā ceturksnī sarkanzaļo mazākuma valdības laikā.

Pašaizsardzība vai starptautisko tiesību pārkāpums?

Izraēla savas militārās darbības raksturo kā preventīvus triecienus pret nenovēršamu risku. 2025. gada 13. jūnijā Izraēlas gaisa spēki bombardēja stratēģiskos mērķus Irānā, nogalinot vairākus augstākos militāros komandierus un kodolzinātniekus. Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēls Kats runāja par "preventīvu triecienu", savukārt prezidents Izčaks Hercogs sacīja, ka uzbrukumi tika veikti, lai neitralizētu "tūlītēju un eksistenciālu draudu". Irāna nekavējoties atbildēja ar raķešu uzbrukumiem Izraēlas pilsētām, attaisnojot tos kā pašaizsardzību uz iespējamā uzbrukuma tās kodolobjektiem fona.

Starptautiskajās tiesībās spēka aizliegums tiek piemērots saskaņā ar ANO Statūtiem, kas aizliedz uzbrukumus starp ANO dalībvalstīm. Tomēr Izraēla atsaucas uz tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, ko piemēro uzbrukuma draudu gadījumā. Kritiķi sūdzas, ka Irānas kodolprogrammas radītie draudi ir pārāk abstrakti, lai Izraēla attaisnotu uzbrukumu. Irānai pašlaik ir urāns, kas bagātināts par 60 procentiem, taču tā vēl nav sasniegusi kodolieročiem nepieciešamo 90 procentu līmeni.

Starptautiskās sabiedrības loma

Vācijas federālā valdība, īpaši CDU, ir nepārprotami nostājusies Izraēlas pusē. Norberts Rotgens, savas partijas vadošais ārpolitikas eksperts, uzsvēris iespējamās Irānas kodolieroču programmas briesmas Izraēlas un visa reģiona drošībai. Tajā pašā laikā ir arī balsis, kas norāda uz uzbrukumu problēmu saistībā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Jo īpaši Irānas kodolzinātnieku mērķtiecīga nogalināšana ir galvassāpes daudziem starptautiskajiem juristiem. Saskaņā ar starptautisko humanitāro tiesību noteikumiem uzbrūkošajām valstīm ir jāaizsargā civiliedzīvotāji, un likumīgie kara mērķi ir tikai kaujinieki.

Pašreizējie notikumi skaidri parāda, cik saspringta ir situācija Tuvajos Austrumos. Izraēla turpina uzbrukumus pat starptautiskās kritikas priekšā. Savukārt Irāna nenomierinās un jau ir piedraudējusi ar pretuzbrukumiem. Tas nozīmē, ka situācija reģionā joprojām ir ārkārtīgi saspringta.

Jautājums par to, kas uzskatāms par nepieciešamu un pamatotu militāru darbību un ko var uzskatīt par uzbrukumu, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, joprojām ir atklāts un turpmākajos mēnešos lielā mērā ietekmēs starptautiskās attiecības un politiku.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo sarežģīto tēmu, varat izlasīt rakstus par Lūpu vilnis, ikdienas ziņas un ZDF izlasi.