Trillera pirmizrāde Astrā: Kad tuvojas rudens, skatītāji ir sagrābti

Trillera pirmizrāde Astrā: Kad tuvojas rudens, skatītāji ir sagrābti

Trešdien, 2025. gada 27. augustā, teātrī Astra tika nosvinēts īpašs filmas priekšskatījums: franču režisora ​​Fransuā Ozona jaunākā filma “Kad tuvojas rudens” (sākotnējais nosaukums: “Quand vient l’automne”). Šis aizraujošais trilleris, kura pirmizrāde notika 2024. gada septembrī Sansebastjanas Starptautiskajā kinofestivālā, ne tikai sola aizraujošus pavērsienus, bet arī izgaismo sarežģītās attiecības ģimenē.

Sižets griežas ap galveno varoni Mišelu, pensionāru sievieti, kura dzīvo gleznainā ciematā Burgundijā. Viņas pusē ir viņas ilggadējais draugs Māris Klods, kuram viņa ir jāatbalsta dramatiskā situācijā. Liktenīgais kontakts starp Mišelu un viņas meitu Valēriju beidzas ar haosu: Mišela nejauši pasniedz indīgas sēnes, kas izraisa dziļu konfliktu. Valērija uzskata, ka viņas māte tīšām gribējusi viņu nogalināt, izraisot sāpīgu plaisu ģimenē. Viņas mazdēls Lūkass tiek atturēts no šīs saiknes, un Mišela ieslīgst dziļā depresijā. Taču tad notiek kas negaidīts: Marijas Klodas dēls tiek atbrīvots no cietuma un piedāvā vecajam draugam atbalstu. Šajā drāmā Ozons iespaidīgi apvieno starppersonu konfliktus ar komiskiem elementiem, kurus tikai paspilgtina Helēnas Vincentas un Žozianes Balasko aktieru sniegums.

Režisors ar jūtīgumu

Fransuā Ozons, dzimis 1967. gada 15. novembrī Parīzē, kopš viņa izrāviena filmā “Skati uz jūru” (1997) ir kļuvis par vienu no Francijas nozīmīgākajiem režisoriem. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem ir tādi hiti kā “8 Women” (2002) un “Swimming Pool” (2003). Savā jaunākajā darbā “Kad tuvojas rudens” Ozons pievēršas ne tikai novecojošām, bet arī toksiskajām mātes un meitas attiecībām, kuras viņš uzskata par galveno motīvu savās filmās. Stāsta pamatā ir Ozona personīgās atmiņas, kas ietver traģisku atgadījumu no viņa bērnības, kad viņa vectante saindēja ģimeni, lasot sēnes. Pats Ozons izteicies, ka par dzīves rudeni nedomā, bet saglabā optimismu, runājot par dzīves un darba baudīšanu vecumdienās.

Francijas filmu industrija fokusā

Francijai ir senas tradīcijas un spēcīgas politiskās prioritātes attiecībā uz tās kultūras aizsardzību un popularizēšanu filmā. Tas ir centrālais spēlētājs šajā vērtību sistēmā CNC, 1946. gadā dibinātais centrs National du cinéma et de l'image animée, kas aizsargā franču kino mantojumu un aktīvi atbalsta filmu industriju. Salīdzinot ar Vāciju, kas filmu finansējumā iegulda ap 250 miljoniem eiro, Francijas kino industrijā ik gadu ieplūst ap 750 miljoniem eiro. To veicina arī īpašs kultūras nodoklis par kino biļešu tirdzniecību, daļa no ieņēmumiem tiek novirzīta tieši filmu popularizēšanai.

Filmas ir īpaši populāras Francijā un katru gadu piesaista aptuveni 60 miljonus ārvalstu skatītāju. Katru gadu notiek vairāk nekā 200 filmu festivālu, tostarp slavenais festivāls Kannās. Tajā pašā laikā franču filmas, kas veido aptuveni 35–45% no kinoteātru apmeklējuma, veido ievērojamu daļu no ikgadējās kino vasaras. Tas liecina par spēcīgu nacionālo kino identitāti, kas pārstāv franču kultūru arī starptautiskā mērogā.

Ar filmu “Kad tuvojas rudens” Ozons ne tikai parādīs aizkustinošu filmu uz ekrāna, bet arī rāda piemēru radošai brīvībai, ko viņam piedāvā viņa dzimtā Francija. Fakts, ko Ozons apzināti novērtē, jo viņš ir noraidījis daudzus Holivudas piedāvājumus. Tādā veidā viņš paliek uzticīgs franču kino mākslinieciskajām saknēm un īpašajai nojautai.