Bioekonomika Kaukāzā: iespēja vai apdraudējums videi?

Bioekonomika Kaukāzā: iespēja vai apdraudējums videi?

Debates par bioekonomiku pēdējo nedēļu un mēnešu laikā ir uzņēmušas apgriezienus. Apspriešanās par ES bioekonomikas stratēģijas pārskatīšanu beidzas 2025. gada 20. jūnijā, un šajā jautājumā nevar nepamanīt pastāvīgās problēmas. Kā liecina aktuālais DNR ziņojums, tiek uzsvērts, ka ES Komisijai ir jātiek galā ar bioekonomikas koncepcijas pretrunām. Galu galā bads pasaulē atkal pieaug, un tas skar vairāk nekā 700 miljonus cilvēku. Aizkulisēs notiek intensīvas debates par to, kā bioekonomika var mazināt bada krīzes un veicināt globālo nodrošinātību ar pārtiku.

Izsalkušo cilvēku skaits ir pieaudzis kopš 2016. gada, un 2024. gads bija siltākais vēsturē. Ekstrēmi laika apstākļi, piemēram, sausums un ūdens trūkums, īpaši ietekmē valstis globālajos dienvidu reģionos, kur biomasas audzēšana bieži apdraud vietējo pārtikas ražošanu. Bioekonomika tiek uzskatīta par daudzsološu, taču tā ietver arī riskus, kurus nevar ignorēt, īpaši, ja uzmanība tiek pievērsta aizsargājamām ekosistēmām un mazo ražotāju tiesībām.

GFFA 2025 — veiksmīga apmaiņa

Nesen notika Globālais pārtikas un lauksaimniecības forums (GFFA) 2025, kurā piedalījās 63 lauksaimniecības ministri un daudzas starptautiskas organizācijas, lai apspriestu bioekonomiku. Federālā ministra Cem Özdemir vadībā tika apspriestas svarīgas tēmas un izvirzīti mērķi. Dalībnieki vienojās veicināt ilgtspējīgu bioekonomiku, lai stiprinātu globālo nodrošinātību ar pārtiku, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un klimata aizsardzību. Atbalstā tika minēts arī FAO Partnerības globālās bioekonomikas finansējums, norādot uz starptautiskās sadarbības nozīmi šajos jautājumos.

GFFA konstatējumi uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtspējīgām ražošanas sistēmām, tostarp agroekoloģijas un precīzās lauksaimniecības. Tas tika īpaši uzsvērts, jo pašreizējā situācijā ir būtiski, lai lēmumu pieņemšanas procesos tiktu iesaistītas vietējās kopienas. Bioekonomika varētu būt labs bizness daudziem, taču tā rada arī problēmas, jo īpaši attiecībā uz olbaltumvielu avotu dažādošanu un piekļuvi finansējumam nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Ceļš uz klimatneitrālu nākotni

Vēl viens svarīgs aspekts ir saistība starp lauksaimniecību, mežsaimniecību un klimata neitralitāti. Divu gadu laikā izstrādāts pētījums par to, kā šīs nozares var veicināt ES ilgtspējības mērķu sasniegšanu. Lai gan analīze nav visaptverošs pārskats, tās mērķis ir veicināt diskusiju par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāko lomu klimatneitrālā ES.

Pētījuma autori norādīja, ka lauksaimniecība var ne tikai nodrošināt barojošu pārtiku, bet arī dot būtisku ieguldījumu klimata aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā. Tomēr, ja pieprasījums pēc biomasas pieaugs nekontrolēti, var palielināties kaitējums videi un interešu konflikti. Tāpēc bioekonomika ir jāveido atbildīgi, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgu, taisnīgu pārtikas ražošanu.

Ņemot vērā šos daudzos bioekonomikas aspektus, ir skaidrs, ka mēs ejam uz lūzuma punktu. Nākamie soļi būs ļoti svarīgi, lai apmierinātu gan to cilvēku vajadzības, kuri cieš no bada, gan klimata prasības. Ir pienācis laiks kursa maiņai, kas ir ne tikai finansiāli dzīvotspējīga, bet arī ekoloģiski un sociāli taisnīga.

Plašāku informāciju par bioekonomikas norisēm skatiet ziņojumos no DNR, BMEL un Agora Agrar.