Signalizācija Ahrweiler rajonā: 1,3 miljoni virsstundu darbiniekiem!

Signalizācija Ahrweiler rajonā: 1,3 miljoni virsstundu darbiniekiem!

Ahrweiler rajonā darbinieku situācija kļūst arvien aktuālāka: pagājušajā gadā darbinieki kopumā nostrādāja aptuveni 1,3 miljonus virsstundu, no kurām vairāk nekā 681 000 bija neapmaksātas. Šie satraucošie skaitļi nāk no Pestel institūta “Darba laika monitora”, kas tika izveidots Pārtikas, baudu un restorānu savienības (NGG) vārdā. Īpaši skarta ir ēdināšanas nozare, kur tika nostrādātas aptuveni 34 000 virsstundu, no kurām 53 procenti bija neapmaksātas. Skatīt pašreizējo ziņots.

NGG izsauc trauksmi un brīdina par turpmāku virsstundu skaita pieaugumu, jo īpaši saistībā ar federālās valdības plānoto Darba laika likuma reformu. Šīs izmaiņas varētu likt apšaubīt 8 stundu darba dienu un maksimālo nedēļas darba laiku. Šobrīd maksimālais darba laiks ir atļauts 48 stundas nedēļā, bet izņēmuma gadījumos iespējams pat līdz 60 stundām. Arodbiedrība bažījas, ka darba devēji nākotnē varētu pieprasīt pat līdz 73,5 stundām nedēļā.

Politiskie plāni un to sekas

Federālā valdība kanclera Frīdriha Merca (CDU) vadībā plāno reformēt maksimālo nedēļas darba laiku. Merz aicina strādāt efektīvāk, savukārt eksperti brīdina, ka šāda elastība rada riskus veselībai. Pašreizējais regulējums pieļauj ikdienas darba laiku līdz 10 stundām, kas jau tagad atšķiras atsevišķās profesijās, piemēram, veselības aprūpē. Tomēr iespējamā maksimālā nedēļas darba laika ieviešana situāciju varētu pasliktināt vēl vairāk ZDF šodien ziņots.

Īss Hugo Sinzheimera Darba tiesību institūta pētījums brīdina par negatīvajām sekām, ko ilgākas darba stundas var atstāt uz veselību un ģimenes un darba saderību. Galu galā sieviešu nodarbinātības līmenis no 1991. līdz 2022. gadam palielinājās līdz 73 procentiem, lai gan arvien vairāk sieviešu strādā nepilnu slodzi. Trešā daļa darbinieku 2023. gadā strādās nepilnu slodzi, padarot situāciju vēl sarežģītāku.

Veselības riski un saderība

Nedrīkst par zemu novērtēt garu darba stundu radītos riskus veselībai. Garākas darba dienas ne tikai palielina risku saslimt ar garīgām slimībām, bet arī nelaimes gadījumiem darbā. Vidējais saslimstības līmenis ar garīgām slimībām 2023. gadā bija 33 dienas. Hansa Bēklera fonda eksperti uzsver, ka darba apstākļu reforma ir nepieciešama, lai uzlabotu darbinieku prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu. Bēklera fonds.

Tāpēc NGG aicina Bundestāga deputātus pārtraukt plānotās izmaiņas Darba laika likumā. Astoņu stundu darba diena, kas darba laika likumā ir iekļauta kopš 1918.gada, reformu dēļ varētu tikt apšaubīta. Ir nepieciešams pārdomāt, lai nodrošinātu labus darba apstākļus un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Pieaug spiediens uz politiķiem, lai viņi rastu stabilus risinājumus, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku vajadzībām.