Suche
Mein Konto
Špeiers bardakā: budžeta deficīts virs 10 miljoniem eiro!
Špeiers cīnās ar vairāk nekā 10 miljonu eiro lielu budžeta deficītu. Finansiālā situācija kļūst arvien grūtāka.
Špeiers bardakā: budžeta deficīts virs 10 miljoniem eiro!
Špeijeras pilsēta cīnās ar ievērojamām finansiālām problēmām, kas kopš 2023. gada ir kļuvušas ievērojami sliktākas. Reina Pfalca ziņots, pilsētas 2025.gada budžetā paredzēts 6,4 miljonu eiro deficīts. Situācija kļūst vēl nopietnāka gada finanšu pārskatos, kur deficīts, iespējams, varētu pieaugt līdz pat 10 miljoniem eiro.
Šie nopietnie skaitļi galvenokārt ir saistīti ar dramatisku finansiālo apstākļu pasliktināšanos. Mērs Stefānija Seilere (SPD) un pilsētas kasieris Tobiass Šmits liek saprast, ka pilsēta atrodas sarkanajā zonā un situācija, visticamāk, vēl vairāk pasliktināsies. Plānotie skaitļi 2026. gadam liecina par satraucošu attīstību, kas var radīt vēl lielāku spriedzi pilsētas finansēm.
Gada finanšu pārskati par 2023. gadu un deficīta cēloņi
Vēl viens iemesls šai negatīvajai attīstībai ir samazinātās valsts dotācijas, kas kopā ir aptuveni 6 miljoni eiro. Būtiski samazinājušies arī tirdzniecības nodokļa ieņēmumi – par aptuveni 4 miljoniem eiro. Papildus ir palielināti personāla un pensiju izdevumi ap 8 miljoniem eiro, kā arī sociālās apdrošināšanas izdevumi ap 3 miljoniem eiro, īpaši pamata drošības un integrācijas palīdzības jomā.
Sociālie izdevumi un pašvaldību izaicinājumi
Īpaši satraucoša attīstība vērojama sociālajos tēriņos. Tie pieauga uz vienu iedzīvotāju no 987,97 eiro 2017. gadā līdz 1168,75 eiro 2023. gadā. Arī pilsētas pamatkapitāls ir samazinājies no aptuveni 94,6 miljoniem eiro 2022. gadā līdz aptuveni 87,2 miljoniem eiro.
Pašvaldību parādu atvieglošanas fonda (KEF) ietvaros pilsēta šobrīd cenšas visu, lai pārvarētu likviditātes sašaurinājumu, taču šo procesu apgrūtina kopējās ekonomikas norises un strukturālais nepietiekamais finansējums. Cenu un procentu likmju pieaugums apvienojumā ar Koronas krīzes un Ukrainas kara sekām rada vēl saspringtāku situāciju, kas, iespējams, ietekmēs pašvaldību izdevumus.
Federālā valdība ir izdevusi ietaupījumu mērķus, lai izmantotu enerģijas taupīšanas potenciālu ēku sektorā, un joprojām pastāv bažas par enerģijas piegādi nākamajā ziemā. Gāzes uzglabāšanas līmenis Vācijā šobrīd pārsniedz 90 procentus, kas ļauj cerēt uz uzticamu energoapgādi, taču pašvaldību problēmas joprojām ir milzīgas.
Līdz ar to Špeijeru gaida finanšu pārbaudījums, kura iznākums varētu būt izšķirošs nākamajiem gadiem. Atliek tikai cerēt, ka atbildīgie pieliks labu roku šīs situācijas risināšanā, jo pilsētai un tās iedzīvotājiem ir grūts laiks.