Strīdi par iespējamo koronas reljefu

berlīne. Pirms premjerministru priekšstatiem ar kancleres Angelu Merkeli par Corona Apandēmijas procedūru trešdien notika strīds par iespējamām atslābinošām izredzēm. Tas ir ne tikai jautājums par to, vai jau ir iespējams atvieglot līdz pašlaik nolemto bloķēšanas beigām 14. februārī, bet arī par to, kuras telpas var tikt atjaunotas vispirms.

Saksijas premjerministrs Maikls Kretschmer (CDU) solīja drīz uzlabot situāciju. "Es domāju, ka tas ir atbildīgs, ja soļi ir pārvaldāmi, un mums ir sociāla izpratne, ka, pieaugot infekciju skaitam, atkal ir nepieciešama mazāk sabiedriskā dzīves," sacīja Kretschmer no "Leipziger Volkszeitung". Viņš sacentās ar kancleri Andželu Merkeli (CDU), kura pagājušajā otrdienā bija noraidījusi atslābinošos pasākumus. "Es nedalos ar viedokli, ka mēs vispār neko nevaram atrisināt," sacīja Kretschmer.

Lower Saxony premjerministrs Stefans Veils bija uzmanīgāks. "Es nevaru iedomāties, ka būs atbilstoši atvēršanas soļi," sacīja SPD politiķis par "T-online" portālu. "Mums būs ievērojami ierobežojumi pēc 14. februāra," sacīja Veils. Viņš pieprasīja, lai federālās un pavalsts valdības ātri izietu vienotu soli pa solim, kad un saskaņā ar kuru noteikumiem būtu jāuzsāk, kādi īpaši atslābināšanas pasākumi. Vairākas federālās valstis jau pašas ir izveidojušas šādus pakāpeniskus plānus. Pēdējā premjerministra konferencē tika panākta vienošanās par kopīgu koncepciju.

Sociāldemokrāti un bērnu tiesību aktīvisti aicina uz skolas atvēršanu

SPD politiķi un bērnu aizsardzības aktīvisti galvenokārt atbalsta dienas aprūpes centru un skolu atvēršanu. Bērniem un pusaudžiem ir "lielākais pandēmijas slogs", sacīja federālais ģimenes lietu ministrs Franzisks Giffey no "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" (FAS). Tāpēc skolas būtu jāatver pakāpeniski, pirms ierobežojumi tiek atviegloti citās jomās. Federālais prezidents Frenks-Valers Šteinmejērs un vācu bērnu palīdzības darba prezidents Tomass Krügers iesniedza līdzīgus skaidrojumus.

Bundestāgas CSU reģionālās grupas priekšsēdētājs Aleksandrs Dobrindts ne vienmēr redz skolas vispirms. Dobrindts sacīja "Minhenes Merkur", ka viņš drīzāk varētu iedomāties, ka atslābina uz sniegumu balstītus pakalpojumus.

Integrācijas valsts ministre Annette Widmann-Mauzs aicināja precīzāk uzraudzīt bērnus no pedagoģiski nelabvēlīgām ģimenēm, ja slēgšana tiek paplašināta. "Ģimenēm un it īpaši mātēm, kuras bieži valkā galveno slodzi, nepieciešama palīdzība, pavadot savus bērnus skolas vecumā - it īpaši, ja viņi šeit nav tik ilgi dzīvojuši, viņiem ir maz zināšanu par vācu valodu un nevar izmantot sociālos tīklus," sacīja CDU redakcijas tīkla Vācijas (RND) CDU politiķis. "Ir jāveicina izglītības mentoru, kuri atbalsta bērnus un viņu vecākus, pilsonisko iesaisti," turpina Widmann-Mauz. Esošās programmas būtu jāpaplašina, un skolām jābūt cieši saistītām ar izglītības ekspertiem. "Tāpēc, ka tagad runa ir par visaptveroša visu spēku tīkla mobilizēšanu, lai nodrošinātu bērnu izglītības iespējas nākotnei," saka Widmann-Mauz.

Saskaņā ar aptauju vācieši nepiekrīt cīņai pret pandēmiju. Saskaņā ar YouGov vēlēšanu institūta datiem 37 procenti atbalsta iepriekšējo ierobežojumu paplašināšanu pēc 14. februāra un vēl par 13 procentiem pat stingrāku. Turpretī 30 procenti atbalsta relaksāciju un 13 procentus no pilnīgas atgriešanās normālā stāvoklī. 7 procenti nav norādījuši nekādu informāciju.