Bundesvērs vēlas atgriezties vecajās vietās – pašvaldības avārijas stāvoklī!

Bundesvērs vēlas atgriezties vecajās vietās – pašvaldības avārijas stāvoklī!

Šķiet, ka Vācijā lietas atkal pieaug ap Bundesvēru. Aizsardzības ministrijai ir lieli plāni: tā vēlas paplašināt bruņotos spēkus un ir paziņojusi, ka saglabās bijušās militārās vietas. Jo īpaši Šlēsvigā-Holšteinā tas skar aptuveni 20 vietas, kuras ir atkārtoti jāaktivizē kā tā sauktās konversijas vietas. Lai gan dažās kopienās noskaņojums lielākoties ir pozitīvs, citās jomās ir satrauktas balsis, kas rada lielākas bažas.

Šlēsvigas-Holšteinas štata galvaspilsēta Ķīle plānos redz iespēju stiprināt infrastruktūru. Mērs Ulfs Kampfs runā par “konstruktīvām diskusijām” ar federālo valdību. Tomēr situācija ir pilnīgi atšķirīga tādās vietās kā Seeth vai Heist, kur iedzīvotāji un vietējie politiķi uz plāniem raugās kritiski. Esošie projekti šeit atrodas uz sliekšņa, un tas izraisa nemierus un skepsi skartajos. Piemēram, Zītē pašlaik ir izmitināti aptuveni 1000 bēgļu, un Bundesvēra plāni varētu apdraudēt plānoto enerģētikas biznesa parku. Var tikt ietekmēta arī plānotā komerciālā teritorija Heistā, savukārt Altenholcā jau nācies apturēt komerciālos un dzīvojamos projektus.

Izaicinājumi un neskaidrības

Šlēsvigas-Holšteinas pašvaldības kopumā šajā jautājumā nav izlēmušas. Tāpat kā reportāža no NDR liecina, ka no skarto kopienu puses ir skaidra vēlme pēc plānošanas drošības un pārredzama grafika. Šlēsvigas-Holšteinas kopienas asociācijas rīkotājdirektors nepārprotami pieprasa, lai Berlīnei būtu skaidri jāpaziņo par Bundesvēra atgriešanos, termiņiem un finansējumu. Šīs neskaidrības pašvaldībām nenāk par labu.

Tēma attiecas ne tikai uz vietējo politiku, bet arī ļoti ietekmē debates federālā politiskā līmenī. Nākamgad, 14 gadus pēc obligātā militārā dienesta pārtraukšanas, stāsies spēkā jauns militārā dienesta likums. Šajā kontekstā obligātais militārais dienests netiks atcelts, bet gan tiks paplašinātas brīvprātīgā militārā dienesta iespējas. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzsvēris, ka, lai nodrošinātu Bundesvēra aizsardzības spējas, steidzami nepieciešams vairāk karavīru – no 60 000 līdz 80 000. Diskusijas par obligāto militāro dienestu ieguvušas jaunu impulsu pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ, īpaši pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai.

Bundesvēra perspektīvas

Nesen tika pārtraukta aptuveni 200 militāro objektu pārbūve, kas vēl vairāk saasina noskaņojumu. Bundesvēra vietas drošības kursu veic zvaigzne risināti, bet arī drošības jomā parādās jauni izaicinājumi. Savienība pieprasa, lai gadījumā, ja karaspēka apjoms netiks sasniegts, kā plānots, automātiski jāatjauno obligātais militārais dienests. Spiediens uz federālo valdību pieaug.

Kopumā nākamajiem mēnešiem ir daudz ko pārdomāt. Ne politiķi, ne skartās kopienas precīzi nezina, ko sagaidīt. Viens ir skaidrs: debates par Bundesvēru un tā sociālo un infrastruktūras ietekmi noteikti turpinās mūs uztraukties arī turpmāk. Tas vēsta par izmaiņām, kas rada gan atbalstu, gan pretestību. Taču tas, kas notiks tālāk, paliek neskaidrs, neskatoties uz visām sarunām, bažām un cerībām.