Klöckner uzbrūk baznīcām: pārāk daudz kā NVO! - Lielisks sašutums!

Klöckner uzbrūk baznīcām: pārāk daudz kā NVO! - Lielisks sašutums!

Köln, Deutschland - Jūlija Klöcknere, Bundestag prezidente un CDU politiķe, ir praktizējusi asu kritiku par Baznīcu politisko iesaistīšanos Vācijā intervijā "Bild Am Sonntag". Klöckner raksturoja baznīcas kā "NVO" un pauda vēlmi pēc vairāk nozīmes un skaidriem paziņojumiem par dzīves pamatjautājumiem, jo ​​īpaši attiecībā uz dzīves sākumu un beigām. Viņas paziņojumi, kas nesen tika publicēti presē, jau ir izraisījuši kritikas vilni, arī provokatīvās vārdu izvēles dēļ.

Laikā, kad diskusijas par sociālajiem jautājumiem ir intensīvākas nekā jebkad agrāk, Klöckner konservatīvā attieksme īpaši skaidri mirgo. Viņa uzsvēra, ka baznīcas pārāk daudz iejaucas pašreizējās politiskajās debatēs, un kā piemēru nosauca diskusiju par ātruma ierobežojumu 130 km/h. Pēc Klöckner teiktā, baznīcas pārstāvju pēdējie publiskie paziņojumi lielākoties ir saistīti ar krasiem jautājumiem, piemēram, arodbiedrības koordināciju ar AFD attiecībā uz patvēruma likumu.

ngos un baznīcas

Termina "NVO" izmantošana Klöckner argumentā tiek uzskatīta par pretrunīgu, jo NVO parasti ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar pozitīvu tēlu. Tomēr konservatīvajās aprindās šis termins ir kļuvis arvien negatīvāks un bieži tiek izmantots kā cīņas jēdziens, lai ieteiktu, ka baznīcas ir pārāk politiski progresīvas. Kritiķi apsūdz Klöckner par baznīcu pielīdzināšanu NVO, lai tās piestiprinātu kreisās attieksmei.

Klöckner vērtējums par baznīcu lomu Koronas pandēmijas laikā ir īpaši vardarbīgs. Viņa apgalvo, ka baznīcas nav pienācīgi uztvērušas savu pastorālo uzdevumu, savukārt kritiķi norāda uz baznīcu aktīvajiem centieniem saglabāt dievkalpojumus un pastorālo aprūpi. Šīs debates parāda, kā Klöckner paziņojumi polarizē sociālo klimatu un palielina progresējošu un konservatīvu pozīciju.

Baznīcu loma sabiedrībā

Diskusija par baznīcu ietekmi politikā nav jauna. Prof. Dr. Judith Könemann pētījums parādīja, ka kristīgās baznīcas Vācijā pastāvīgi ir iesaistītas politiskās debatēs. Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem, kuru pamatā ir 1500 plašsaziņas līdzekļu ziņojumi no 1970. līdz 2004. gadam, baznīcas bieži izmanto laicīgos iemeslus, un reliģiskās atsauces ir salīdzinoši reti sastopamas. Faktiski 60 % no pārbaudītajiem paziņojumiem nevar atrast tiešu atsauci uz Dievu vai Jēzu.

Visizplatītākie argumenti, kas uzsver baznīcas, attiecas uz cilvēka dzīvības aizsardzību, cilvēka cieņu, kā arī sociālajiem un juridiskajiem pasākumiem. Vēsturiski runājot, baznīcas darbojas arī kā migrantu advokāti, kas uzsver viņu kā nozīmīgu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku lomu.

Šī dinamika, kas parāda, kā baznīcas pielāgo savu lomu sociālo un politisko pārmaiņu priekšā, parādīja daudzveidīgās viņu apņemšanās aspektus. Cita starpā var pierādīt ietekmīgu ieguldījumu debatēs par abortu un imigrāciju, un konfliktu kontekstā, piemēram, baznīcas patvērumā saistībā ar 1993. gada pastiprināto patvēruma likumu, baznīcas kļuva aktīvas. Klöckner paziņojumi ir daļa no galvenās diskursa par reliģisko institūciju stāvokli un ietekmi mūsdienu sabiedrībā.

Pašreizējais diskurss parāda, ka baznīcu ietekmi uz juridiskajiem projektiem un sociālajām debatēm nevajadzētu novērtēt par zemu - ne no politikas, ne no sabiedrības kopumā. Paliek jautājums, kā baznīcu politiskās saistības attīstīsies pašreizējos sociālajos apstākļos un vai Klöckner kritika faktiski var izraisīt būtisku pārvērtēšanu.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, varat apskatīt pētījumu ar uni-münster hrefen.shtml"> uni-münster hrefen = href = "https://rp-online.de/politikkunde/bundestagspraesidentin-julia-kloeckner-kirchen-s-s-s-und-kritiert_aid-12652981"> rp tiešsaistē