Konference Vīnē: Eiropas ceļš uz mieru bez sankcijām!

Konference Vīnē: Eiropas ceļš uz mieru bez sankcijām!

Wien, Österreich - 24. aprīlī Vīnē notika starptautiskā konference "Eiropa bez kariem un sankcijām - jauna ekonomika mierīgā Eiropā". Akadēmiskā asociācija, politiskā nedēļas laikraksts tolaik un Austrijas ģeostratēģisko pētījumu centra nodaļa organizēja šo notikumu, lai pārrunātu drošības un ekonomiskās problēmas Eiropā un attīstītu jaunus sadarbības un diplomātijas veidus. Konferencē galvenokārt tika apskatīti sankciju politikas kritiskie aspekti un tās ietekme uz Eiropas sabiedrību.

Patriks Poppels, Austrijas Ģeostratēģisko pētījumu centra pārstāvis, sacīja, ka Eiropa zaudē savu stratēģisko iniciatīvu starptautiskā līmenī. Poppels ne tikai aicināja uz sankciju politikas uzdevumu, kuru viņš uzskatīja par ekonomiski kaitīgu, bet arī diplomātisko iniciatīvu ieviešanu Krievijā. Andreass Mölzers, izdevējs no šī laika, atgādināja par Eiropas Savienības, brīvības, miera un labklājības dibināšanas ideāliem. Viņš kritizēja ES par tās politikas saasināšanos pret Krieviju un ar to saistīto individuālo brīvību zaudēšanu.

Ekspertu brīdinājumi

Dragana Trifković, Serbijas Ģeostratēģisko pētījumu centra ģenerāldirektors, nevarēja apmeklēt konferenci, pateicoties noraidītai iebraukšanai. Iepriekš viņa brīdināja par "neredzamu roku" ES, kas neitralizēja mieru, un aicināja uz atklātu dialogu. Tomass Bahheimers runāja par Eiropas zelta rezervju neaizsargātību, kuras bieži glabā Ņujorkā vai Londonā. Šie aspekti ir saistīti ar notiekošo diskusiju par sankciju politikas efektivitāti un blakusparādībām, īpaši attiecībā uz konfliktu starp Krieviju un Ukrainu.

Stefano Vernole sūdzējās par Krievijas sankciju sekām, kas būtu novedusi pie Eiropas iedzīvotāju nabadzības un emigrētu uz rūpniecību uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Konrāds Rekas kritizēja pastāvīgo enerģijas krīzi un Ukrainas bēgļu pieplūdumu, kamēr viņš pieprasīja Eiropu ar drošām robežām. Ģenerālis Dimitārs Šivikovs pauda bažas par militāro situāciju Krievijā un kritizēja Eiropas sankcijas un ideju par kara ekonomiku Eiropā. Šādas kritiskas balsis atspoguļo sociālo un ekonomisko spriedzi, kas rodas no pašreizējiem politiskajiem lēmumiem.

Sankciju sekas

Debates par sankcijām pēdējos gados ir ieguvušas sprādzienbīstamu. Visaptveroša analīze rāda, ka sankcijas dažādās formās, ieskaitot finanšu ierobežojumus un ceļojumu aizliegumus, arvien vairāk tiek izmantotas, lai izdarītu politisku spiedienu uz citām valstīm. Amerikas Savienotajās Valstīs tika atklāts, ka kopš 1950. gada ir uzlikti vairāk nekā 35 % no visām sankcijām, kas novērotas visā pasaulē, līdz 2019. gadam palielināsies līdz vairāk nekā 40 %. Arī wirtschaftSDienst.Eu Tas ir visizplatītākais, ko visizplatītās sankcijas ir tām, kas ir visizplatītākās sankcijas. Baltkrievija pēdējos gados.

Sankciju efektivitāte ir ļoti pretrunīga. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem sankciju panākumu līmenis vidēji ir aptuveni 34 %. Savukārt daži autori, piemēram, Hufbauer et al. (2007) Aptuveni, uzskatot, ka trešdaļa sankciju ir veiksmīgas, citi norāda tikai 4 %. Daudzi faktori ietekmē panākumu iespējas: pasākumu intensitāti, mērķa stāvokļa ekonomisko integrāciju un ar to saistītās izmaksas raidītājam valstīm. Daudzpusējas sankcijas bieži nodara lielāku ekonomisku kaitējumu mērķa valstīs nekā vienpusēji, kā liecina Krievijā noteiktie pasākumi.

Diskusija par sankcijām un to reformu ir aktuālāka nekā jebkad agrāk. Prasības efektīvai sankciju politikai, kurā ņemti vērā gan humānie, gan politiskie aspekti, ir galvenā tēma pašreizējās politiskajās diskusijās gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā. Pētījumi rāda negatīvu ietekmi uz divpusējo tirdzniecību, jo īpaši visaptverošās tirdzniecības sankcijās, kas var samazināt divpusējo tirdzniecību līdz 78 %. Šī dinamika ir būtiska Eiropas ārpolitikas turpmākajai izstrādei un attiecībām ar tādām valstīm kā Krievija.