Sarkanais brīdinājums: brīdinājumi par plūdiem Baltijas jūrā 2025. gada 19. septembrī!

Sarkanais brīdinājums: brīdinājumi par plūdiem Baltijas jūrā 2025. gada 19. septembrī!

Baltijas jūrā atkal sākusies vētras uzplūdu sezona. Pašreizējie dati liecina, ka vētras uzplūdi, kas notiek vairākas reizes gadā, rada pastāvīgu izaicinājumu piekrastes reģioniem. Saskaņā ar Federālās Jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūras informāciju laikā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam kopumā bijuši pieci vētras uzplūdi, savukārt 2021./2022. gada sezonā reģistrēti septiņi. Tendence vērojama arī attiecībā uz mazūdens notikumiem: 2022./2023.gada sezonā bija divi mazūdens notikumi, bet iepriekšējā sezonā – četri.

Brīdinājumi par plūdiem ir svarīgs profilakses aspekts. Atbildīgas ir ne tikai federālās un štatu valdības, bet arī policija un ugunsdzēsības dienesti. Plūdu kontroles centrs darbojas visās federālajās zemēs un sazinās, izmantojot dažādus kanālus — vai tas būtu radio un televīzijas, skaļruņu kravas automašīnu vai brīdinājuma lietotņu veidā. Pašlaik Ķīles-Holtenau vidējais ūdens līmenis ir 504 cm, bet augstākais jebkad izmērītais plūdu līmenis ir sasniedzis 797 cm.

Dažādas vētras pārsprieguma klases

Attiecībā uz vētras uzplūdu klasifikāciju var identificēt dažādas kategorijas: Vētras uzplūdi rodas, kad ūdens pārvietojas no 1,00 līdz 1,25 metriem virs vidējā ūdens līmeņa. Vidējai vētras uzplūdei tas ir no 1,25 līdz 1,50 metriem, stiprs vētras uzplūds sasniedz 1,50 līdz 2,00 metrus un ļoti spēcīgs vētras uzplūds pārsniedz 2,00 metru atzīmi. Spēcīgākajam vētras uzplūdam, kas reģistrēts Baltijas jūras dienvidrietumos, bija postošas ​​sekas 1872. gada novembrī, nogalinot 271 cilvēku.

Ūdens līmenis reģionā šobrīd ir mainīgs. Piemēram, Kruckau ūdens līmenis tika izmērīts 697 cm, bet Elbā ūdens līmenis ir 640 cm, bet Ziemeļjūrā - 538 cm. Arī ūdens līmenis Eiderā uzrāda interesantu attīstību 471 cm augstumā. Šie ir mūsu pašreizējie mērījumi no hsi-sh.

Uzvedības noteikumi vētras uzplūdu laikā

Ņemot vērā, cik ātri situācija var mainīties, ir svarīgi būt gatavam. Ir daži svarīgi uzvedības noteikumi negaisa laikā: jāatslēdz elektrība un gāze, jānosargā personīgās mantas un jābūt gatavam ar baterijām darbināmam radio un lukturīšiem. Izšķiroša nozīme ir arī evakuācijas ceļu plānošanai, vienlaikus uzkrājot krājumus un izvairoties no krasta zonām.

Vēl viens aspekts ir jūras līmeņa paaugstināšanās, kas nākotnē var izraisīt lielākus vētras uzplūdus. Federālās vides aģentūras eksperti norāda, ka klimata pārmaiņas var pasliktināt bīstamo situāciju, savukārt vietējie antropogēnie pasākumi, piemēram, estuāru paplašināšana, var ietekmēt arī ūdens līmeni.

Kopumā situācija Baltijas jūrā joprojām ir nopietna problēma. Izmantojot pareizo informāciju un pasākumus, kas jāveic vētras uzliesmojumu gadījumā, jūs varat labāk aizsargāt sevi un citus. Ir svarīgi ne tikai sekot līdzi esošajiem ūdens līmeņiem, bet arī ņemt vērā ilgtermiņa attīstību un atbilstoši rīkoties.