SPD draud ar likumā noteikto minimālo algu: 15 eiro briesmām?

SPD draud ar likumā noteikto minimālo algu: 15 eiro briesmām?
Deutschland - Debates par minimālo algu Vācijā atkal ir ieguvušas intensitāti. 2025. gada 23. aprīlī SPD plāno ieviest juridisko noteikumu, ja atbildīgā komisija atšķiras no tā noteiktajiem kritērijiem. Šis paziņojums nāca no SPD ģenerālsekretāra Matiass Miersch, kurš arī uzsvēra, ka Komisija sagaidīs ieteikumu nākamgad paaugstināt minimālo algu līdz 15 eiro.
Miersch atsaucās uz likumdošanas iespējām, kuras SPD ir pieejama, ja Komisija nepadodas drukāšanai. Viņš atgādināja par iepriekšējo minimālās algas pieaugumu līdz 12 eiro 2022. gada oktobrī, kas tika īstenots Luksofora koalīcijas valdīšanas laikā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, arodbiedrība ir skeptiska un izsaka šaubas par 15-eiro minimālās algas pieejamību līdz 2026. gadam.
Komisijas un tās kritēriju amats
Koalīcijas līgumā starp Savienību un SPD tiek paziņots, ka komisijai vajadzētu strādāt neatkarīgi no politiskas ietekmes. Tā pamatā ir tarifu izstrāde un 60 procenti no pilnīga darbinieku bruto algas. Tomēr komisijai ir arī iespēja novirzīties no šiem kritērijiem, ja to prasa "īpaši ekonomiski apstākļi". Pašreizējo ekonomisko krīzi Vācijā, kas atklāj bažas par augstākas minimālās algas ieviešanu, varētu uzskatīt par vienu no šiem īpašajiem apstākļiem.
likumā noteiktā minimālā alga kontekstā
Likumā noteiktās minimālās algas ieviešanai 2015. gada 1. janvārī bija tāla ietekme uz Vācijas darba tirgu. Kopš tā laika ir regulāri analizētas nodarbinātības attiecības, uz kurām attiecas minimālā alga. Tas ietver diferenciāciju saskaņā ar dzimumu, teritorijas piederību, kā arī starp pilnu un nepilna laika nodarbinātību un mini darbavietām. Ir svarīgi atzīmēt, ka no šīs aptaujas tiek izslēgti praktikanti, stažieri un darbinieki, kas jaunāki par 18 gadiem.
Vēl viens pašreizējo debašu aspekts apgaismo Kaitz indeksu, kas parāda saistību starp likumā noteikto minimālo algu un vidējo bruto ikmēneša ieņēmumiem pilna laika darbiniekiem. Augstāks Kaitz indekss norāda uz lielāku atlaišanu minimālās algas dēļ un varētu turpināt sildīt turpmākas diskusijas par tā pieaugumu. Šie skaitļi piedāvā interesantu pamatu politiskiem lēmumiem, kas saistīti ar nākamo darbību plānošanu minimālās algas debatēs.
Rezumējot, var teikt, ka diskusiju par minimālās algas paaugstināšanu Vācijā spēcīgi ietekmē gan ekonomiskie, gan politiskie faktori. Nākamie mēneši varētu izlemt, vai Komisija atbilst SPD cerībām vai vai likumdošanas pasākumi faktiski ir nepieciešami.Details | |
---|---|
Ort | Deutschland |
Quellen |