Nepatiesu ziņojumu vilnis: NRW ministrs brīdina par manipulācijām ar vēlēšanām!

Nepatiesu ziņojumu vilnis: NRW ministrs brīdina par manipulācijām ar vēlēšanām!

Nordrhein-Westfalen, Deutschland - 2025. gada 28. janvārī Ziemeļreina-Vestfālijas iekšlietu ministrs Herberts Reuls pauda bažas par “jauno Vestfāliju” par gaidāmajām federālajām vēlēšanām. Reuls prognozē "nepatiesu ziņojumu vilni", ko varētu ierosināt grupas, kuras cenšas traucēt izvēli vai ārvalstu lielvaras. Viņš lēš, ka NRW dezinformācijas kampaņu varbūtība ir tik augsta, ka tas viņam būtu brīnums, ja nebūtu iestāžu. Tomēr līdz šim Konstitūcijas aizsardzībai Ziemeļreina -Vestfālijā nav konkrētu secinājumu par šādu kampaņu.

Reul skaidri nosauca Krieviju par iespējamo šādu dezinformācijas darbību ierosinātāju. Konstitūcijas aizsardzība ir brīdinājusi saistībā ar šīm bažām, ka ārvalstu dalībnieki varētu mēģināt destabilizēt Vācijas politisko sistēmu pirms vēlēšanām, izmantojot mērķtiecīgu nepatiesu informāciju. OrgoVIV arī ziņo par mēģinājumiem ietekmēt šādus mēģinājumus ietekmēt, kas ietekmē arī atbilstošos jautājumus. Organizācija parāda, ka Krievijas ietekmes operācija "Storm-1516" ir bijusi aktīva vairākus mēnešus, un tā mērķis ir ietekmēt Bundestag vēlēšanas.

Dezinformācijas kampaņu pārskats

Dezinformācija ietver nepatiesas prasības par tādiem politiskiem personāžiem kā Roberts Habeks un Annalena Baerboka, kā arī Bundeswehr un iespējamais migrācijas līgums ar Keniju. Šo informāciju izveidoja AI atbalstītas tehnoloģijas un dziļākas. Šī operācija, kurā ietilpst arī bijušais polises virsnieks no ASV, kā arī interneta pētījumu aģentūra (IRA) un militārais slepenais dienests GRU, izmanto vairāk nekā simts vācu valodas viltus ziņojumu tīklu, no kuriem daudzi vēl nav aktīvi, bet gaida to izmantošanu.

Īpaši satraucoši ir tas, ka nepatiesa informācija tiek izplatīta sociālajos medijos, bieži vien ietekmētāji, kuriem var samaksāt par viņu pakalpojumiem. Šiem ietekmētājiem var būt būtiska ietekme uz viltojumu izplatību, jo viņiem bieži ir kopīgs šis saturs. Šādas dezinformācijas kampaņas, kurām bija arī loma ASV vēlēšanu kampaņā 2024, izmanto līdzīgas metodes un paņēmienus kā Vācijā.

Uzticēšanās sekām plašsaziņas līdzekļiem

Pēdējos gados ir palielinājusies viltus ziņu izplatība, dezinformācija un dezinformācija. Pētījumi rāda, ka zema uzticēšanās politiskajām un plašsaziņas līdzekļiem palielina šādas nepatiesas informācijas savstarpīgumu. Starpgadījumi, piemēram, Brexit un Donald Trump vēlēšanas 2016. gadā, izraisīja plašas debates par viltus ziņu sekām. Šie ziņojumi galvenokārt ir informācija, kas nav pietiekama žurnālistikas kvalitātes kritērijiem un bieži tiek īstenota ar politisku programmu.

Lai neitralizētu šo problēmu, ir uzsāktas tādas iniciatīvas kā "ES pret Disinfo" un Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu observatoriju. Plašsaziņas līdzekļu lasītprasme ir arī uzsvērta kā būtisks elements. Lai apkarotu viltus ziņu izplatību, ir svarīgi kritiski pārdomāt multivides saturu un spēju atšķirt uzticamus un apšaubāmus avotus.

Kopumā situācija joprojām ir saspringta, savukārt Vācija gatavojas Bundestag vēlēšanām. Varas iestāžu un daudzslāņu dezinformācijas kampaņu brīdinājumi parāda, cik svarīgi ir rīkoties pret nepatiesiem ziņojumiem gan profilaktiski, gan reaģējoši. Iedzīvotājiem ir jāsaskaras ar viņu plašsaziņas līdzekļu lasītprasmi un kritiski jāaplūko patērētais un izplatītais informācija.