Sarkanais brīdinājums: veselības aprūpē un būvniecībā draud kvalificētu darbinieku trūkums!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Kā liecina pašreizējais IW pētījums, kvalificētu darbinieku trūkums Vācijā īpaši ietekmē veselības aprūpes un būvniecības nozari.

Der Fachkräftemangel in Deutschland betrifft besonders das Gesundheitswesen und Baugewerbe, wie eine aktuelle IW-Studie zeigt.
Kā liecina pašreizējais IW pētījums, kvalificētu darbinieku trūkums Vācijā īpaši ietekmē veselības aprūpes un būvniecības nozari.

Sarkanais brīdinājums: veselības aprūpē un būvniecībā draud kvalificētu darbinieku trūkums!

Kas notiek Vācijā un konkrēti Ķelnē? Kvalificētu darbinieku trūkums šajā valstī nav nekas jauns. Pašreizējie ziņojumi liecina, ka veselības aprūpes un būvniecības nozare ir īpaši smagi ietekmēta. Vācijas Ekonomikas institūta (IW) pētījums liecina, ka pērn desmit nozarēs nevarēja aizpildīt vairāk nekā 260 000 amata vietu. Īpaši satraucošs ir kvalificētu darbinieku trūkums veselības nozarē, kur 2024. gadā paliks vakantas aptuveni 46 000 amata vietas. To skaitā trūkst 12 000 fizioterapeitu, 7 000 māsu darbinieku un 6 800 zobārsta palīgu. Tas skaidri parāda, ka būtiski piegādes apgabali ir apdraudēti.

Arī situācija būvniecības nozarē sola nelielus uzlabojumus. Šeit trūkst gandrīz 41 300 kvalificētu darbinieku, īpaši būvniecības elektrotehnikas, kā arī santehnikas, apkures un gaisa kondicionēšanas tehnoloģiju jomās. Saspringta situācija ir arī valsts pārvaldē un sociālajos dienestos. Sociālajā sektorā vien, neskaitot mājokļus, neaizpildītas palika aptuveni 26 400 darbavietu, savukārt mājās trūka vēl 16 400 darbavietu. Tas nozīmē ne tikai to, ka veselības iestādēs kļūst garākas, bet arī tiek bremzēta steidzami nepieciešamo mājokļu būvniecība.

Ekspertu brīdinājumi

IW eksperte Valērija Kvispe norāda, ka šīm vājajām vietām var būt letālas sekas. Tas aicina veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kvalificētus darbiniekus, lielāku kvalifikāciju un labāku darbinieku apmācību. Būtiski ir arī radīt stimulus ilgākam darba mūžam un veicināt kvalificētu speciālistu imigrāciju. Kopš 2020. gada IW ir aprēķinājis vajadzību pēc kvalificētiem darbiniekiem aptuveni 1300 profesijās, radot pamatotus rezultātus, kas sniedz ieskatu.

Diemžēl situācija ir acīmredzama ne tikai Vācijā. Starptautiski veselības sistēmas un citas nozares saskaras ar līdzīgām problēmām. Apskatot Albertu, Kanādā, tas kļūst skaidrs. Farmaceiti tur gaida jaunas COVID-19 vakcīnas, savukārt COVID-19 nāves gadījumu skaits četras reizes pārsniedz gripas izraisīto nāves gadījumu skaitu. No 2023. gada augusta līdz 2024. gada augustam Albertā reģistrēti vairāk nekā 732 nāves gadījumi no COVID-19 un 177 nāves gadījumi no gripas. Covid-19 izraisīja 23 933 saslimšanas gadījumus, bet reģistrēti 16 229 gripas gadījumi.

Globālās perspektīvas

Laikā, kad arī ceļojumu nozare pamazām atgūstas, rodas jautājums: kur mums iet tālāk? 2025. gadā starp populārākajiem ceļojumu galamērķiem būs Tokija, Parīze un Bali. Šīs pilsētas piedāvā aizraujošu kultūras, virtuves un elpu aizraujošu apskates vietu sajaukumu, parādot, ka, neskatoties uz globālajām veselības krīzēm, vēlme ceļot un izpētīt pasauli joprojām ir nemainīga. Piemēram, Tokija katru gadu piesaista vairāk nekā 31 miljonu tūristu, un nākamgad pat notiks vasaras olimpiskās spēles. Šādi pasākumi ne tikai veicina tūrismu, bet arī var sniegt pozitīvu ekonomisko stimulu.

Problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība kopumā, neatkarīgi no tā, vai tās ir lokālas vai globālas, prasa ātru rīcību. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā situācija attīstīsies dažādās jomās un kādi pasākumi tiks veikti, lai to uzlabotu.