Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi smagi skāra Krievijas naftas rūpniecību!

Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi smagi skāra Krievijas naftas rūpniecību!

Pašreizējā situācija Krievijas ekonomikā tiek pakļauta arvien lielākam spiedienam. Tas lielā mērā ir saistīts ar notiekošajiem Ukrainas uzbrukumiem, kas nesen radīja nopietnas problēmas divām lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Skaļi fr.de Rjazaņas un Novokubiševskas naftas pārstrādes rūpnīcu montāžas iespējas ir stipri ierobežotas, kā rezultātā naftas ieguve ir samazinājusies par aptuveni 50%. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca vien, kas ir lielākā koncerna Rosņeftj, ik gadu pārstrādā 13,7 miljonus tonnu jēlnaftas. Šo uzbrukumu sekas Krievijai varētu izmaksāt aptuveni 8% no tās kopējās naftas pārstrādes produkcijas.

Tomēr Rietumu sankcijas nav laba lieta. Tie ne tikai ierobežo nepieciešamos naftas pārstrādes rūpnīcu remontdarbus, bet arī ir izraisījuši Krievijas fosilā kurināmā ieņēmumu samazināšanos 2025. gada otrajā ceturksnī par 18%, lai gan eksporta apjomi ir palielinājušies. Krievija var rēķināties vismaz ar Indiju un Ķīnu, kas darbojas kā pircēji, taču ne bez būtiskas cenas paaugstināšanas.

Kremļa nespēja rīkoties

Kremļa rīcības brīvības trūkums parāda, cik dziļi patiesībā ir posts. Pēc ekspertu analīzes, pēkšņs Krievijas ekonomikas sabrukums nav gaidāms, taču pieaugošās ekonomiskās problēmas un lielie kara izdevumi ierobežo Vladimira Putina iespējas. Pētnieks Aslunds pat brīdina, ka Krievijas ekonomika strauji tuvojas finanšu krīzei, kas apgrūtinās Kremlim cīņas turpināšanu. "Civilajā sektorā ietaupījumi vairs nav iespējami, bet militārpersonām nāksies ciest no finansiālām grūtībām," viņš saka, atgādinot bīstamās paralēles ar vāciešu sakāvi Pirmajā pasaules karā un japāņu sakāvi Otrajā pasaules karā.

Bet, lai gan Putins pagājušajā gadā Krievijas ekonomiku raksturoja kā “stabilu”, realitāte bija tāda, ka inflācija un pārtikas cenas turpināja pieaugt, kamēr ekonomikas izlaide palēninājās. Tādi eksperti kā Aleksandrs Koļandrs atzīmē, ka ES sankcijas – kopumā apstiprinātas 17 paketes – uzliek Krievijai smagu slogu, taču nedod cerēto ietekmi uz kara izbeigšanu. Ar sankcijām vien nevar apturēt agresiju; tā vietā Maskava meklē jaunus ekonomiskos partnerus.

Ieskats nākotnē

Situācija joprojām ir saspringta, un pat tad, ja dažas Eiropas valstis, piemēram, Slovēnija un Ungārija, bloķē, iespēja veikt turpmākus pasākumus ir neizbēgama. ES plāno ne tikai koriģētu naftas cenu griestus, bet arī Krievijas gāzes aizliegumu līdz 2027. gadam. Izaicinājumi ir daudzveidīgi, un tas, kas notiks tālāk ar Krievijas ekonomiku, vēl ir redzams. Tomēr viens ir skaidrs: atgriešanās pie normalitātes šķiet tālu, un Putina finansiālā rīcības brīvība kļūst arvien šaurāka. Joprojām ir apšaubāms, vai viņam vēl ir pa spēkam saglabāt savas militārās ambīcijas.