Zibspuldze reģionā: cerība uz pamieru un ķīlnieku atbrīvojumu

Zibspuldze reģionā: cerība uz pamieru un ķīlnieku atbrīvojumu

Telavivs (DPA) - Amerikas ārlietu ministrs Antonijs mirgoja savu ceļojumu uz Tuvajiem Austrumiem, lai panāktu iespējamo pamieru Gazas joslā un vienoties par ķīlnieku atgriešanos. Otrdien mirgošana sacīja, ka Izraēla piekrīt ASV piedāvātajam pamieram, un tagad Hamas ir arī to pieņemt. Šīs norises varētu ierosināt būtiskas izmaiņas saspringtajā reģionā pēc uzbrukuma 7. oktobrī.

mirgošana uzsvēra, ka Hamas apstiprinājums ir nepieciešams, lai izbeigtu civiliedzīvotāju sāpīgo eksistenci Gazas joslā. "Kad Hamas un viņas vadība patiešām atrodas uz Palestīnas iedzīvotājiem, viņa saka par vienošanos," sacīja mirgošana. Šis paziņojums parāda situācijas steidzamību, kuru pastiprina notiekošais konflikts.

starpniecības spiediens uz Hamas vadību

savās personīgajās sarunās ar ķīlnieku radiniekiem, kuri ir Hamas vardarbībā, mirgošana ir izraisījusi sajūtu, ka Izraēlas valdība, kuru vadīja Benjamins Netanjahu, nopietni cenšas panākt vienošanos. Izraēlas televīzijas stacijas 12. kanāla ziņojumā tika norādīts, ka Netanjahu bija tiesības sagaidīt progresu dažu dienu laikā.

Mirgojošais redz milzīgu spiedienu uz Hamas līderi Jihia al-Sinwar. Šķiet, ka arī starpniekiem no Ēģiptes un Kataras ir liels spiediens, lai panāktu apstiprinājumu pašreizējam pārejas priekšlikumam. Šīs iniciatīvas mērķis ir sešu nedēļu ugunsgrēka pārtraukums, kurā tiek atbrīvoti ķīlnieki un ir jāvada starptautiskas sarunas par pastāvīgu pamieru.

Flashing paskaidroja, ka ekspertiem nākamajās dienās būs jāsanāk kopā, lai panāktu skaidru vienošanos par līguma īstenošanu. Viņš brīdināja, ka valsts un valdības vadītāji nedrīkst novērtēt jautājumu un nepieciešamo lēmumu sarežģītību.

Sarunas par Filadelfi koridoru

Strīdu centrālais punkts ir Izraēlas militārā kontrole pār Filadelfi koridoru, reģions starp Gazas joslu un Ēģipti. Izraēla ziņo, ka Izraēla parāda vēlmi samazināt savu militāro klātbūtni šajā jomā, lai sarunām sniegtu jaunu dinamiku. Turpretī Hamas prasa pilnīgu Izraēlas spēku atsaukšanu.

Sarunas pašlaik notiek Kairā, savukārt Netanjahu plāno nosūtīt ekspertus uz Kairu vai Dohu, lai virzītu dialogu. Šo sarunu kavējumam varētu būt dramatiskas sekas, jo saskaņā ar Izraēlas informāciju Hamas joprojām saglabā apmēram 115 ķīlniekus savā vardarbībā, saskaņā ar kuru likteni joprojām nav skaidrs citi ķīlnieki, kas joprojām nav zināmi.

Drošības situācija reģionā joprojām ir kritiska. Kamēr tiek turpināti diplomātiskie centieni, militārās operācijas Gazas joslā turpinājās. Pēc Izraēlas spēku teiktā, viņi ir iznīcinājuši daļu no tuneļa sistēmas, ko Hamas izmanto ieroču glabāšanai. Šādi militārie pasākumi parāda, cik saspringta situācija paliek gan militāri, gan politiski.

Turklāt oficiālie avoti ziņo par zaudējumiem, kurā Izraēlas karavīrs tika nogalināts no Libānas drona uzbrukuma rezultātā. Tas nozīmē turpmāku konflikta eskalāciju, kas noteikti sarežģī diplomātiskos centienus de -esckalācijas laikā un piešķir humāno piekļuvi Gazas joslai.

Strīdā par ķīlnieku un ieroču atpūtu

Nākamās dienas varētu būt izlēmīgas. Kamēr sarunas kļūst arvien lielāka, palielinās arī spiediens uz visām iesaistītajām pusēm, lai atrastu ātru risinājumu. Globālā kopiena cer uz notikumiem, jo šo sarunu iznākums varēja ietekmēt ne tikai ķīlnieku likteni, bet arī mieru visos Tuvajos Austrumos.

Neskaidrību un spriedzes vidū jautājums par reālistisku un pastāvīgu risinājumu Gazas joslai un reģionam kļūst arvien steidzamāks. Joprojām saglabājas cerība uz vienošanos, kas risina gan humāno krīzi, gan drošības politikas izaicinājumus, pat ja šķēršļi ir milzīgi.

konflikta politiskais fons

Konflikts starp Izraēlu un Hamas ir vēsturiskas saknes, kas atgriežas 20. gadsimta sākumā. Viens no centrālajiem jautājumiem ir Jeruzalemes statuss, kam ir ļoti simboliska nozīme gan izraēliešiem, gan palestīniešiem. Konflikts guva vēl vairāk sarežģītību, izmantojot Oslo miera procesu 1990. gados un tā neveiksmīgo ieviešanu. Procesa rezultātā tika noteikta noteikta politiska atzīšana, bet daudzi pretrunīgi vērtētie jautājumi palika neatrisināti, piemēram, robežas, bēgļu statuss un piekļuve svētajām vietām.

Kopš vardarbīgas varas pieņemšanas Hamas Gazas joslā 2007. gadā, situācija ir vēl vairāk saasināta. Izraēlas un Ēģiptes turpmākā blokāde, kas galveno iemeslu rada drošības bažas, noved pie humānās krīzes Gazā. Šī krīze vairākkārt ir izraisījusi militārus konfliktus, kas tieši ietekmē gan civilos iedzīvotājus, gan militāros spēkus.

Humānā vieta Gazas joslā

Humānā situācija Gazas joslā pašreizējā konflikta laikā ir ievērojami pasliktinājusies. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju vairāk nekā 60 % iedzīvotāju, kas ir aptuveni 2 miljoni cilvēku, ir nepieciešama humānā palīdzība. Neatkarības iestāde ziņoja par draudīgiem dzīves apstākļiem, ieskaitot infrastruktūras iznīcināšanu, medicīniskās aprūpes ierobežojumus un nepietiekamu uzturu. Blokāde ir izraisījusi bezdarba palielināšanos un vispārējās dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Daudzas palīdzības organizācijas, ieskaitot Sarkano Krustu un ārstus bez robežām, pieprasa izbeigt cīņas, lai nodrošinātu palīdzības pasākumus un drošu aprūpi civiliedzīvotājiem. Starptautiskā sabiedrība regulāri tiekas, lai pārrunātu ceļus uz humāno atbalstu, taču politiskā situācija joprojām ir saspringta un sarežģīta.

Militārā taktika un stratēģijas

Gadu gaitā ir mainījusies militārā taktika, ko izmanto gan Izraēla, gan Hamas. Izraēla paļaujas uz precīziem gaisa triecieniem un Hamas militārās infrastruktūras iznīcināšanu, bet vienmēr sūdzas par civiliem upuriem, kas tiek kritizēti starptautiskā mērogā. Tajā pašā laikā Hamas izveidoja sarežģītu tuneļu tīklu, lai veiktu militāras operācijas un aizsargātu civiliedzīvotājus.

Izraēlas armijas tuneļu sistēmas iznīcināšana ir galvenā daļa no savas stratēģijas, lai sabojātu Hamas militārās spējas. Taktiski Hamas mēģina izmantot asimetrisku karu, kas viņiem ļauj konkurēt ar tehnoloģiski augstāku militāro spēku ar ierobežotiem līdzekļiem. Atliek redzēt, vai un kā šī taktika ietekmē sarunas par starpnieku.

Starptautiskās reakcijas un starpniecības mēģinājumi

Starptautiskā sabiedrība ir aktīvi traucējusi konfliktā, lai panāktu deeskalāciju. Spēcīgi sabiedrotie, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un daudzas ES valstis, aicina pabeigt cīņas, taču viņi saskaras ar izaicinājumu atrast līdzsvaru starp Izraēlas drošības interesēm un Palestīnas iedzīvotāju humānajām vajadzībām. Diplomātu, ieskaitot Antonija mirgošanu, ievietošana ir daļa no šiem centieniem.

Ēģiptei un Katarai īpaši ir nozīmīga loma starpniekiem, jo viņiem ir pieeja Hamas un Izraēlai. Sarunu sarežģītību pastiprina liels skaits ārējo dalībnieku, ieskaitot Irānu un Persijas līča valstis, kuriem ir atšķirīgas intereses un alianses