Mirgojošs mēģinājums starpnieks: pamiers Gazā krustcelēs?

Mirgojošs mēģinājums starpnieks: pamiers Gazā krustcelēs?

Saspīlējums Tuvajos Austrumos sasniedz jaunu akcentu, savukārt ASV valsts sekretārs Antonijs turpina intensīvi mirgot uz pamieru Gazā. Pašlaik viņš pārvietojas no Izraēlas uz Ēģipti un Kataru, lai veicinātu atgriešanos pie miera un stabilitātes reģionā. Tomēr pazīmes ir uz vētrām, jo ​​šķiet, ka sarunas apstājas. Ziņojumā uzsvērts, ka saskaņotais nolīgums var tikt novērsts bez skaidras, tūlītējas alternatīvas. Pa to laiku cīņas saasinās līdz Izraēlas ziemeļu robežai, kur Libānas Hisbollah un Izraēlas gaisa spēku uzbrukums viens otram.

Kad viņš ieradās Dohā, mirgojošie žurnālisti pauda steidzamo vajadzību panākt vienošanos par pamieru un ķīlnieku atbrīvošanu. "Mums ir jānogādā vienošanās par finiša līniju," viņš uzsvēra, norādot uz pieaugošajām bailēm attiecībā uz Hamas Geisenu. Satraucoša ir arī humānā ārkārtas situācija Gazā, tāpēc visi iesaistītie aģenti dara visu iespējamo, lai izvairītos no turpmākas eskalācijas. Kataras un Ēģiptes atbalsts ir ļoti svarīgs, lai sazinātos ar Hamas un panāktu vienošanos.

Hamas kritizē ASV ziņu politiku

No otras puses, Hamas reakcija uz jaunākajiem notikumiem bija ievērojami skeptiska. Organizācija apsūdzēja Amerikas Savienotās Valstis par izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu apstākļiem, draudot apstāties. Pēc Hamas pārstāvis Osama Hamdana, prezidenta Baidena plāna, kas tika iesniegts maijā, īstenošanā. Starp līnijām kļūst skaidrs, ka spiediens uz mirgošanu un viņa komandu ir milzīgs, lai panāktu progresu un vadītu sarunas konstruktīvā virzienā.

Ja paskatās uz to, kas jau ir uz galda, Bidenes ierosinātais plāns parāda trīs stikla stratēģiju. Pirmkārt, būtu jāvienojas par sešu nedēļu pamieru, kurā būtu jāregulē gan ķīlnieku atbrīvošana, gan ieslodzītie palestīnieši. Pēc tam nākamais solis būtu ilgtermiņa naidīguma iestatījums, kam seko Gazas sloksnes rekonstrukcija pēdējā posmā. Tomēr izaicinājumi ir nekļūdīgi, jo īpaši tāpēc, ka Netanjahu uzsvēra, ka viņš nevēlas atteikties no noteiktām stratēģiski svarīgām jomām, savukārt Hamas prasa pilnīgu Izraēlas karaspēka atsaukšanu.

konflikti vairākās frontēs

Konflikts starp Izraēlu un Hamas tagad ir paplašinājies uz vairākām frontēm. Izraēlas uzbrukumā skolas ēkai Gazas KM tiek uzskatīts, ka ievērojams civilo zaudējumu pieaugums ir reģistrēts. Saskaņā ar ziņojumiem šajā uzbrukumā tika nogalināti desmit cilvēki. Izraēlas armija attaisnoja gaisa reidu, atsaucoties uz Hamas militārām darbībām ēkā.

Turpmākajā notikumu pavērsienā Hisbollah atlaida no Libānas no Rockets uz Izraēlu. Šis "intensīvais raķešu salvons" notiek, reaģējot uz Izraēlas uzbrukumiem Bekaa līmenī, kurā vairāki cilvēki tika ievainoti. Tas parāda, ka konflikts ir ne tikai ierobežots ar Gazu, bet arī norāda uz lielāku ģeopolitisko argumentu. Izraēlas aizsardzības ministrs Joav Galants paziņoja, ka operācijas var pakāpeniski pāriet no Gazas uz ziemeļu robežu, kas palielina bailes par plašāku militāro eskalāciju reģionā.

Ieskats par ķīlnieku situāciju

Papildus saspringtajai atrašanās vietai humānā krīze Gazā ir satraucoša. Izraēlas armija paziņoja, ka ir atgūti sešu vīriešu līķi, kuri tika paslēpti Čana Junisa tuneļos. Radinieki ir vīlušies un dusmīgi uz valdību, jo viņu tuviniekus nevarēja izglābt dzīvu. Hamas joprojām saglabā 109 ķīlniekus savā vardarbībā, kas vēl jo vairāk padara pieprasījumu pēc tūlītēja regulējuma. Izraēlas opozīcijas līderis Jairs Lapids emocionālā pievilcībā vaicāja: "Mums ir jādara darījums. Mums tas ir jādara. Tagad."

Pamatinformācija par pašreizējo situāciju

Ģeopolitiskā atrašanās vieta Tuvajos Austrumos gadu desmitiem ilgi ir bijusi saspringta, un to veido dažādi sarežģīti konflikti un interešu konflikti. Izraēlas un Hamas konflikts ir tikai daļa no daudz lielāka notikuma, kas ietver arī attiecības ar kaimiņvalstīm, piemēram, Ēģipti, Jordāniju un Libānu. Vēsturiski runājot, šī spriedze ir pastiprinājusies kopš Izraēlas valsts dibināšanas 1948. gadā, kā rezultātā tika izraidīta liela daļa Palestīnas iedzīvotāju. Nespēja atrast pastāvīgu risinājumu vairākkārt ir izraisījusi vardarbību un militārus strīdus.

Hamas, kas kopš 2007. gada ir efektīva kontrole pār Gazas joslu, dedzīgi iebilst pret Izraēlas ietekmi un uzskata sevi par Palestīnas cēloņa pārstāvi. Tā rezultātā militārie konflikti, piemēram, nesenie raķešu uzbrukumi un gaisa triecieni, vienmēr ir atbilde uz vardarbīgām sadursmēm, kas būtiski ietekmē dzīvību reģionā. Starptautisko dalībnieku, it īpaši Amerikas Savienoto Valstu, loma ir izšķiroša arī saistībā ar diplomātiju un mēģinājumu panākt pamieru.

Pamata statistika un pašreizējie dati

Lai labāk izprastu pašreizējā konflikta sekas, svarīga ir kāda svarīga statistika. Saskaņā ar Hamas Veselības pārvaldes ziņojumiem pēc Gazas konflikta Gazas joslā kopš 7. oktobra Gazas joslā ir nogalināti vairāk nekā 40 173 cilvēki. Tas atspoguļo humāno krīzi, kurai jāiztur Gazas joslas iedzīvotāju skaits.

Izraēlas pusē tūlītēja ietekme bija arī dramatiska - aptuveni 1200 nāves gadījumu un vairāk nekā 250 cilvēku, kurus Hamas iznīcinātāji nolaupīja Gazas joslā. Šie skaitļi parāda traģiskos zaudējumus abās pusēs un ilustrē miera procesa steidzamību. ASV ārlietu ministra Antonija mēģinājums mirgot, lai sasniegtu pamieru un atrastu risinājumu ķīlniekiem, ir tieša saistība ar nestabilo humāno situāciju.

Koncentrējoties arī uz militārām darbībām. Pašreizējā konfliktā Izraēlas bruņotie spēki ziņoja par desmitiem gaisa triecienu Gazas joslā, un tiek runāts par daudziem nogalinātajiem kaujiniekiem. Libānas Veselības ministrijas medicīniskais ziņojums pēc pēdējiem uzbrukumiem Libānā runā par vismaz deviņiem ievainojumiem un vairākiem mirušiem, kas varētu vēl vairāk destabilizēt reģionu.