Digitālais pakts 2.0: nenoteiktība palēnina skolas digitalizāciju Sārlandē

Von Kl Redaktion

Saarbrücken (DPA) - pastāvīgais strīds starp federālajām un štatu valdībām, finansējot skolās digitalizāciju, rada nopietnus jautājumus. Federālais budžets turpina nodrošināt nenoteiktību, jo Kristīne Streichert-Clivot, izglītības ministru konferences (KMK) prezidente un Sārlandes izglītības ministre, trešdien paskaidroja Sārbrückenā. "Federālās valstis tagad ir ārkārtīgi nepacietīgas," sacīja Štrichert-Clivot, kurš neatturēja viņu neapmierinātību par ilgtermiņa sarunu procesa ilgumu.

2. septembrī KMK iecēla īpašu sanāksmi, lai apspriestu aktuālos jautājumus turpmākām sarunām par jauno digitālo paktu. Mērķis ir noskaidrot, kādi ir digitalizācijas pamatnoteikumi skolās, it īpaši, ņemot vērā finanšu līdzekļus, kas jāsniedz.

Digitālās paketes finansēšana

Šīs lietas steidzamību nevar aizmirst. KMK jau vairākus mēnešus ir virzījusi caurspīdīgumu federālajā valdībā saistībā ar jaunā miljardu -Dollar atbalsta programmas izdevuma finansēšanu. Streichert-Clivot norādīja uz KMK prasību par to, lai gadā nodrošinātu vismaz 1,3 miljardus eiro, lai finansētu un turpinātu attīstīt digitālo infrastruktūru.

Kā daļa no pirmā digitālā pakta, kas beidzās maijā, federālā valdība pārņēma vairāk nekā 90 procentus no izdevumiem par digitāliem līdzekļiem, piemēram, klēpjdatoriem un digitālajām plāksnēm. Valstis un pašvaldības bija atbildīgas par atlikušajiem desmit procentiem. Tomēr jaunajā pieejā federālās valdības mērķis ir finansēt 50/50, kas ir milzīgs slogs daudzām federālām federālām. "Tas pārspēj valstis," uzsvēra Strecht-Clivot.

Ministrs pieprasīja, lai līdz 2025. gada janvārim tiks iesniegts ticams rezultāts, kas ļauj vienmērīgi sākt. "Es domāju, ka konfederācija nevar atļauties pamest šo programmu," sacīja viņas steidzamais brīdinājums. Digitalizācija ir ne tikai izglītības politika, bet arī sociāla imperatīva.

Neskaidrības ietekme jau ir pamanāma. Valstīs nenoteiktība par finansēm noved pie svarīgu lēmumu kavēšanās. "Nav ilgtspējīgākas programmas, kas spētu stiprināt esošās struktūras," piebilda Streichert-Clivot, atgādinot, ka federālā valdība ir piedalījusies pirmajā digitālajā paketē ar 6,5 miljardiem eiro kopš 2019. gada.

Streichert-Clivot bija optimistiski noskaņots attiecībā uz turpmākajām sarunām, taču sarunas un sarakste ar federālo ministru Bettinu Stark-Watzinger (FDP) līdz šim nav radījusi apmierinošu rezultātu. "Mēs vēl nevaram dot visu skaidru," viņa sacīja. Federālās valstis pieprasa lielāku skaidrību, lai netiktu atstāti neskaidri un spētu izpildīt viņu izglītības pilnvaras.

Digitālās transformācijas steidzamība

Tiek skaidri izvēlēts digitalizācijas tālruņa numurs: ir pēdējais laiks, kad tiek noskaidrots finansēšanas jautājums. Skolas Vācijā gaida noturīgu koncepciju, kas piedāvā struktūru un plānošanas drošību. Digitālā pārveidošana ir būtiska izglītības ainavai, un to nevajadzētu virzīt uz garo krastu.

Studentiem un skolotājiem fondi no digitālā pakta ir ne tikai tehnisks aspekts, bet arī nepieciešami ikdienas mācīšanai un mācīšanai. Kad skolas veicināšana nonāk stendā, tas nozīmē turpmāku izaicinājumu spirāli. Digitalizācija nav tikai izdevumu jautājums, bet arī jautājums par skolas izglītības nākotnes dzīvotspēju Vācijā.

digitalizācijas politiskā ietekme skolās

Skolu digitalizācija ir ne tikai tehniskā aprīkojuma jautājums, bet arī tai ir arī tālu politiskas sekas. Jaunā digitālā pakta atšķirīgais finansiālais slogs varētu saasināt izglītības nevienlīdzību starp federālajām valstīm. Federālās valstis ar finansiāli spēcīgām mājsaimniecībām varētu labāk ieguldīt digitālajā infrastruktūrā, savukārt nabadzīgākās federālās valstis ir atkarīgas no atbalsta. Tas varētu izraisīt turpmāku noslāņošanos izglītības sistēmā, jo skolēniem digitāli labākas skolās ir priekšrocības salīdzinājumā ar klasesbiedriem mazākos reģionos.

Turklāt tiek pastiprinātas balsis politiskajās debatēs attiecībā uz piekļuvi digitalizācijai. Arvien vairāk tiek atzīts, ka tikai tehnoloģiskais aprīkojums neatbilst. Svarīgi ir arī skolotāju apmācība, digitālo plašsaziņas līdzekļu didaktiskā integrācija un piemērota mācību satura attīstība. Tas prasa ne tikai naudu, bet arī labi pārdomātu stratēģiju, kuras pamatā ir attiecīgās izglītības ainavas vajadzības.

Pašreizējie izaicinājumi ieviešanā

Tomēr digitālā pakta ieviešana saskaras ar papildu izaicinājumiem. Centrālais punkts ir nepieciešamā infrastruktūra, kas bieži nav pietiekami. Īpaša uzmanība tiek pievērsta interneta savienojumam lauku apvidos, kur bieži ir nepietiekams tīkla pārklājums. Pētījumi rāda, ka Vācijā aptuveni 10% skolu lauku reģionā bija jāiziet bez ātra interneta ( bmbf ).

Vēl viena problēma ir speciālistu trūkums IT administrācijas un atbalsta jomā skolās. Daudzas skolas nevar izpildīt milzīgās tehniskās prasības, jo bieži vien nevar noteikt atbilstošus IT administratorus. Tas negatīvi ietekmē tehnoloģiju ikdienas izmantošanu klasē un samazina ieguldīto līdzekļu efektivitāti.

Digitalizācijas apsekojumu rezultāti skolās

Pašreizējie aptaujas parāda, cik svarīgi digitalizācijas vecāki un skolotāji saskaras skolās. Vācu skolotāju asociācijas aptauja no 2023. gada parādīja, ka 78% skolotāju uzskata, ka digitālie plašsaziņas līdzekļi var bagātināt nodarbības, bet 66% atzīmē, ka tie nav pietiekami apmācīti, lai efektīvi izmantotu šīs tehnoloģijas ( dlv ).

Turklāt aptaujas liecina, ka vairāk nekā 70% vecāku pieprasa lielākas federālās valdības ieguldījumus digitālajā izglītībā. Cerības ir skaidras: digitalizācija digitalizāciju uzskata par svarīgu mūsdienu izglītības elementu, bet īstenošana un ar to saistītie izaicinājumi joprojām ir galvenā politiskās diskusijas tēma.