Eritrejas nemierus Gießenā: taisnīgums darbojas intensīvi

Von Kl Redaktion

Gießen pastiprinājās nemieru likumīga apstrāde ap Eritrejas festivālu, kas notika 2023. gadā. Apmēram gadu pēc negadījumiem izrādās, ka varas iestādes saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Pašlaik notiek aptuveni 650 procedūras, ar kurām prokuroram ir jānodarbojas. Ute Sehlbach-Schellenberg, Gießen prokurora biroja vadītāja vietnieks, skaidro, ka jauni faili tiek saņemti no policijas ik pēc divām dienām. Tas parāda situācijas sarežģītību, ka šī reģiona varas iestādes sniedz jaunus, negaidītos uzdevumus.

Pirmajās nedēļās pēc nemieriem apmēram 50 procedūras jau ir veiksmīgi pabeigtas. Šķiet, ka galvenā loma ir mūsdienu tehnoloģiju, īpaši mākslīgā intelekta (AI) izmantošana. Tieslietu ministrs Kristians Heins to uzsver, apmeklējot prokuroru. Viņš uzsver, ka AI nevar aizstāt cilvēku prokuroru darbu, bet padara viņu ikdienas darbu daudz vieglāku. Pateicoties šai tehnoloģijai, visaptverošos attēlu un video datus varētu efektīvi analizēt, kas ir devis izšķirošu ieguldījumu simtiem apsūdzēto identificēšanā.

nemieru fons

Vardarbīgu nemieru pirmsākumi ir atrodami pastāvīgā iekšējā konfliktā Eritreig kopienā. Ministrija norāda, ka 2022. gadā līdzīgā notikuma laikā jau bija uzbrukumi, kas ir saistīti ar iekšējo sadalījumu starp pulka un opozīcijas grupām. 2022. gadā jau bija vardarbīgi uzbrukumi festivāla vietnei, kurā daudzi cilvēki tika ievainoti, un tika lēsts, ka īpašuma kaitējums bija aptuveni 90 000 eiro.

Masveida vardarbība, kas notika 2023. gada vasarā festivāla laikā, bija vēl nopietnāka. Izmantojot aptuveni 1500 policistu, Džießen reģistrēja militāri izskatīgu klātbūtni, par kuru bija norūpējušies iedzīvotāji. Vismaz 26 policisti nemieru laikā guva ievērojamus ievainojumus. Īpašuma bojājumi policijas transportlīdzekļiem, kas radušies, bija 56 000 eiro.

Policija bija uz vietas nemieru laikā un dokumentēja notikumus ar videokamerām. Šiem ierakstiem ir milzīga nozīme izmeklēšanai, jo tie palīdz precīzi rekonstruēt faktus. Tieslietu ministrs Heinzs šo procedūru raksturo kā nepieciešamību, ņemot vērā grūtības identificēt indivīdus lielā un haotiskā pūlī.

AI izmantošana ir ne tikai ierobežota ar vainīgo identificēšanu. Galvenais prokurors Tomass Hauburgers runā par paradigmatiskām izmaiņām tiesībaizsardzībā. Daudzos izmeklēšanā datu pārvadātājiem ir arvien galvenā loma. Lielajam iegūtajam datu apjomam ir nepieciešams ātrs un precīzs novērtējums, ko diez vai var apgūt ar parastajām metodēm.

Ministrija uzsver, ka mākslīgā intelekta izmantošana šajos procesos ir uz priekšu vērsta ieguldījums. "Tas ne tikai padara tiesu varu ātrāku, bet arī efektīvāku," saka Hauburgers. Tas tiek uzskatīts par būtisku faktoru, lai spētu tikt galā ar pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem noziedzības apstrādes jomā.