Drošības situācija Geilenkirchen: NATO palielina brīdinājuma līmeni Čārlijā

Drošības situācija Geilenkirchen: NATO palielina brīdinājuma līmeni Čārlijā

Geilenkirchen (DPA) -at NATO gaisa spēku bāze Geilenkirchenā, Ziemeļreina-Vestfālijā, tika pasludināts drošības līmenis Čārlijs. Šis pasākums notiek, pamatojoties uz noteiktu informāciju par intelektu, kas norāda uz iespējamiem draudiem. Piesardzības iemeslu dēļ visi darbinieki, kuru apņemšanās veikt pašreizējās operācijas, tika lūgti doties mājās. Gaisa bāzes pārstāvis apstiprināja, ka šī nav satraucoša attīstība, bet gan profilaktisks pasākums.

Čārlija līmeņa nozīme ir tā, ka NATO žargonā tas norāda, ka vai nu incidents jau ir noticis, vai arī ir nopietnas atsauces uz iespējamām teroristu darbībām pret aliansi. "Tas nav iemesls bažām, bet tikai pasākums, lai nodrošinātu, ka mēs varam veikt kritiskas operācijas kā parasti," sacīja runātājs, bet nevēlējāmies paziņot sīkāku informāciju par brīdinājuma līmeņa apstākļiem.

Drošības spēki, kas tiek izmantoti

Policija ir arī apstiprinājusi, ka tā atrodas NATO vietā. Netika sniegta informācija par precīzu izmantošanu, piemēram, policistu skaitu. Uz vietas DPA reportieris novēroja policijas transportlīdzekļus un drošības pasākumu klātbūtni. Čārlija drošības līmenis pašlaik tiek parādīts, izmantojot elektroniskos displejus uz pamatnes.

Geilenkirchen gadiem ilgi ir bijusi svarīgas NATO sistēmas atrašanās vieta, proti, AWAC. Šīs lidojošās agrīnās brīdināšanas sistēmas, kas pārstāv pārveidotās Boeing 707 mašīnas, ir uzdevums uzraudzīt gaisa telpu, lai agrīnā posmā atzītu iespējamās briesmas un brīdinātu par uzbrukumu aliansi. Šīs mašīnas ar diapazonu līdz 9250 kilometriem var identificēt gaisa kuģus no vairāk nekā 400 kilometru attālumā, kas viņiem piešķir izšķirošu lomu militārajās operācijās.

AWACS, kas apzīmē "gaisā esošo agrīno brīdinājumu un vadības sistēmu", tiek izmantots kā lidojošs komandu centrs un jau ir piedalījies daudzās misijās krīzes apgabalos, piemēram, Balkānos un Afganistānā. Kamēr ģeopolitiskā spriedze, ko radīja Krievijas uzbrukums Ukrainai, mašīnas uz laiku tika pārvietotas uz Rumāniju, lai stiprinātu gaisa aizsardzību šajā apgabalā.

Bailes par sabotāžu

Jau pagājušajā nedēļā bija bailes par iespējamiem sabotāžas failiem dažādās Bundeswehr vietās. Tika uzsākta drošības operācija, it īpaši gaisa spēku kazarmu ūdens darbos Ķelnē-Vahnā, jo bija aizdomas par dzeramo ūdeni. Tomēr šīs bažas tika noraidītas kā nepamatotas pēc situācijas pārbaudes.

Geilenkirchen tika ziņots arī par aizdomīgām darbībām, kas izraisīja piesardzības pasākumus. Militārās lidostas vides loceklis uz laiku tika aizturēts, bet aizdomas nav apstiprinātas, tāpēc situācija tiek uzskatīta par kontroli.

Drošības situācija fokusā

NATO lēmums paaugstināt drošības līmeni Geilenkirchen atspoguļo saspringtos ģeopolitiskos apstākļus Eiropā un pastāvīgo terorisma draudu risku. Ir svarīgi atzīt, ka šādi pasākumi ne tikai kalpo īstermiņa drošībai, bet arī mērķis ir nodrošināt karaspēka operatīvo gatavību. Kaut arī iedzīvotāju un darbinieku skaits varētu būt norūpējies, NATO uzsver, ka tas ir standarta process, kas, domājams, kalpos visu iesaistīto drošību. NATO partneru militārā vēlme un aizsardzība ir galvenā prioritāte, tāpēc šādi piesardzības pasākumi ir nepieciešami, lai aizstāvētu alianses integritāti.

Ģeopolitiskais fons

Geilenkirchen drošības līmeņa paaugstināšanās ir daļa no lielāka ģeopolitiskā konteksta, ko raksturo spriedze starp NATO un Krieviju. Kopš Krievijas aneksijas Krimā 2014. gadā, NATO ir nostiprinājusi savus austrumu sānus. Allianz ir izraisījis bažas par iespējamo militāro agresiju no Krievijas ne tikai palielināt tās īpašās misijas, bet arī stiprināt militāro klātbūtni Austrumeiropā.

Šī ģeopolitiskā spriedze ir ietekmējusi arī sabiedrības uztveri par drošību Eiropā un noveda pie tā, ka NATO partneri pārdomā savas aizsardzības stratēģijas. Gaisa bāzei Geilenkirchen tajā ir galvenā loma, jo tā atbalsta gaisa uzraudzības un sakaru sistēmas NATO operācijām. Militārā klātbūtne pēdējos gados ir palielinājusies, lai neitralizētu iespējamos draudus, ieskaitot kiberuzbrukumus un parastās militārās darbības.

Pašreizējā drošības situācija

Drošības situācija Eiropā joprojām ir saspringta, kas atspoguļojas arī nesenajos NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumos. Viņš uzsvēra, ka NATO ir gatavs reaģēt uz visiem draudiem un nodrošināt tās dalībvalstu aizsardzību. Tas ietver paaugstinātu militāru klātbūtni Allianz ārējās robežās. Incidentu Geilenkirchen var uzskatīt par šo vispārējo drošības stratēģiju atspoguļojumu, kam vajadzētu veicināt izvairīšanos no iespējamiem uzbrukumiem vai sabotēkām. 

Kā liecina eirobarometra dati, Eiropas pilsoņi arvien vairāk uztraucas par drošības situāciju reģionā, īpaši attiecībā uz militāriem konfliktiem un terorismu. Šīs bažas ietekmē arī politisko lēmumu pieņemšanas procesus NATO valstīs, kur pastiprināta uzmanība tiek pievērsta aizsardzības ieguldījumiem un starptautiskajai sadarbībai.

Statistiskās zināšanas par militāriem izdevumiem

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumiem, pēdējos gados NATO valstu militārie izdevumi ir palielinājušies. 2022. gadā tie bija aptuveni 1,2 triljoni USD. Tas atspoguļo locekļu apņemšanos uzlabot aizsardzības prasmes un reaģēt uz jauno drošības politikas realitāti. Vācija ir arī paziņojusi, ka tā palielinās aizsardzības izdevumus līdz 2 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir daļa no visaptverošāka plāna, lai stiprinātu nacionālo un kolektīvo drošību.

Terorisma un kiberuzbrukumu izraisīto draudu kontekstā ir svarīgi dažādas militāras vienības, ieskaitot AWACS. Viņiem ir izšķiroša loma potenciālo briesmu uzraudzībā, aizsardzībā un uztverē, un to funkcija tiek īpaši uzsvērta paaugstinātu draudu maņu laikā.