Kanāda ceļā uz ES? Aptauja rāda 44% apstiprinājumu!

Kanāda ceļā uz ES? Aptauja rāda 44% apstiprinājumu!

Kanada, Land - Diskusija par iespējamo Kanādas pievienošanos ES kļūst arvien nozīmīgāka. Kanādas institūta Abacus datu aptauja, kas tika veikta 2025. gada februārī, liecina, ka 44 % kanādiešu piekrīt dalībai. Šo interesi galvenokārt ierosina politiskā satricinājums ASV prezidenta Donalda Trumpa vadībā, kurš nesen pasludināja "51. ASV štatu" pēc atkārtotas ievēlēšanas 2025. gadā un Kanādas precēm uzlika soda tarifus. Šajā kontekstā ideju, ka Kanāda varētu pievienoties ES, sociālajos medijos izaicina iedzīvotāju daļas.

Eiropas Komisija diplomātiski reaģē uz aptauju un attiecas uz ES līguma 49. pantu, kas ierobežo dalību Eiropas valstīm. Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka Kanāda neatbilst ģeogrāfiskiem un kultūras kritērijiem. Šādu izaicinājumu piemērs ir Marokas neveiksmīgais pieteikums par pievienošanos 1987. gadā, kas tika noraidīts, jo valsts netika uzskatīta par Eiropas valsti. Kanāda nav arī Eiropadomes loceklis, kuru arī uzskata par šķērsli ES pievienošanai.

Politisko un ekonomisko ietvaru nosacījumi

Pašreizējā politiskā spriedze starp ASV un Kanādu ir galvenā loma apsvērumos par pievienošanos ES. Premjerministrs Džastins Trudeau uzsver Kanādas un ES kopīgās vērtības. ES samitā viņš uzsvēra ekonomiskās sinerģijas starp abiem reģioniem, īpaši enerģijas jomā. Tirdzniecības konflikts ar Amerikas Savienotajām Valstīm varētu arī parādīt iespējamās ciešākas sadarbības priekšrocības starp Kanādu un ES.

Trumpa draudi uzlikt lielākus tarifus pret Kanādu, ja ES un Kanāda rīkojas kopā pret ASV. Šajā gadījumā ES pievienošanās varētu apdraudēt Kanādas tirdzniecības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. ES komisija arī pauž bažas par tarifu iespējamo negatīvo ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem.

Sabiedrības viedokļi un kultūras savienojumi

Sociālajos plašsaziņas līdzekļos ne tikai kanādieši, bet arī eiropieši pieprasa Kanādas pievienoties ES. Argumenti par to ietver sabiedrības veselības sistēmu, kopējo angļu un franču valodā runājošo kultūru, kā arī dalību NATO. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka ievērojama daļa Kanādas iedzīvotāju atbalsta dalību ES. Saskaņā ar Abacus aptauju 46 % ir par pievienošanos, bet 34 % ir pret to.

Kanādas hipotētiskai piemērošanai būtu nepieciešama ES līgumu likumīga pārskatīšana, jo termins nav oficiāli definēts. Tomēr tas ietver ģeogrāfiskos, vēsturiskos un kultūras elementus. Pīters van Elsuvege, ES likumu profesors, norāda, ka dalība Eiropas padomē kalpo kā Eiropas identitātes rādītājs. Kipras, kas pievienojās ES 2004. gadā, piemērs, kaut arī tas ir ģeogrāfiski Rietumāzijā, parāda, ka dalības kritērijus var arī interpretēt.

Lai arī Kanādas oficiālā ES pievienošanās šobrīd šķiet nereāla, stratēģiska partnerība varētu palikt ekonomiskajā un politiskajā jomā. Turpmāko sadarbību varētu vēl vairāk padziļināt, ratificējot CETA brīvās tirdzniecības līgumu un kopīgus enerģijas projektus.