Lībeks atgriež cilvēku mirstīgās atliekas no koloniālā laikmeta
Lībeks atgriež cilvēku mirstīgās atliekas no koloniālā laikmeta
Lībekas muzeji saskaras ar vēsturisku pagrieziena punktu. Pirmoreiz viņi no koloniālā perioda atgriežas cilvēku atliekas savām izcelsmes valstīm. Šis ir solis, kas ne tikai parāda atbildību par tumšu nodaļu vēsturē, bet arī veicina dialogu starp kultūrām un tautām. Peru vēstnieks pirmdien pārņēma pamatiedzīvotāju mazuļa mirstīgās atliekas, kas 1899. gadā bija nolaidies pār Berlīnes mākslas tirdzniecību Lībekā. Šī atdeve ir daļa no lielāka procesa koloniālās pagātnes kritiskai pārbaudei, kas ir pieaugošās nozīmes tēma mūsdienu sabiedrībā.
Saskaņā ar Lībekas pilsētas datiem muzeju kolekcijās joprojām ir 26 cilvēku atliekas. Šīs atgriešanās jau sen bija nokavēta, jo tās ir ne tikai morāles cenas, bet arī signāls bijušajiem koloniālajiem apgalvojumiem, ka vēsturiskās netaisnības ir jāatzīst un jālabo. Šādas darbības arvien vairāk uzmana, jo sabiedrība vēlas attīstīt labāku izpratni par koloniālās vēstures sekām.
būvdarbi un satiksmes ierobežojumi
Ugunsdzēsības izmeklēšana Scharbeutz
Kamēr pilsēta ir aizņemta, lai atgrieztu atlikušos krājumus, ir arī satraucoši jaunumi no Scharbeutz. Otrdienas vakarā populārajā pludmales promenādē bija ugunsgrēks, kas bija uguns jumtā, kas nazis jumtā. Kriminālā policija pieņem ļaunprātīgu dedzināšanu, kas situāciju padara satraucošu. Uzmanīgs liecinieks, kurš atklāja liesmas ap pulksten vienu, spēja novērst sliktākas lietas, iejaucoties. Kopā ar diviem palīgiem viņš mēģināja cīnīties ar uguni ar ugunsdzēšamo aparātu, līdz ieradās ugunsdzēsēju brigāde un varēja pilnībā nodzēst uguni.
Policija tagad lūdz sabiedrībai pavedienus noskaidrot notikušo. Laikā, kad drošība un aizsardzība kļūst arvien nozīmīgāka sabiedrībā, šādi notikumi ir īpaši satraucoši un prasa ātru rīcību.
Pieaugoša vēstures un drošības izpratne
Kopumā Lübeck un apkārtnē pieaug apziņa par atbildību par sabiedrības vēsturi un aizsardzību. Cilvēka mirstīgo atlieku atgriešanās ir solis uz izlīgumu, tajā pašā laikā pašreizējie izaicinājumi infrastruktūrā un pilsoņu drošība nedrīkst aizmirst. Jācer, ka pilsētas administrācija spēs apvienot abus aspektus un tādējādi veicināt pozitīvu attīstību reģionā.
Cilvēka mirstīgo atlieku atgriešanās vēsturiskais fons
Cilvēku mirstīgo atlieku atgriešanās no muzejiem uz izcelsmes valstīm ir daļa no lielāka procesa, kas pēdējos gados ir kļuvis svarīgāks. Šī procedūra ir cieši saistīta ar koloniālās pagātnes kritisko pārbaudi, kas veicina daudzas valstis, īpaši Eiropā. No dekolonizācijas aspekta arvien vairāk tiek ņemta vērā koloniālo priekšmetu un cilvēku paliekas. Daudzas iestādes un muzeji kādu laiku ir aicinājuši atgriezties, lai novērtētu vēsturisko netaisnību un sniegtu skartajām kultūrām balsi.
Papildus muzejiem Lübeck, Vācijā ir arī citas institūcijas, kas nodarbojas ar šo tēmu. Debates par koloniālo artefaktu atgriešanu ietekmē ne tikai politiskās un sociālās straumes, bet arī starptautiski nolīgumi un vadlīnijas, piemēram, UNESCO. 2019. gadā tika nodibināta ekspertu komisija, kuras izstrāde bija jāizstrādā ieteikumi, kā atgriezt savākšanas objektus, kas daudzos gadījumos jau ir izraisījuši konkrētu atdevi.Pašreizējās attīstības attīstības politiskā līmenī
Cilvēka mirstīgo atlieku atgriešanās no Lībeka nonāk plašākā politiskā kontekstā, kurā daudzas Eiropas valstis apšauba savus koloniālos krājumus. 2021. gadā Vācijā tika ieviests likums, kas atkal pievērsās un veicināja kultūras aktīvu atgriešanos izcelsmes valstīs. Šajā kontekstā bija nepieciešama arī atgriešanās komisiju izveidošana, kas ir paredzēta, lai visu procesu padarītu caurspīdīgu un taisnīgu.
Piemēram, Norvēģijā valdība uzsāka līdzīgas iniciatīvas, lai atgrieztu muzeja objektus no koloniālā laikmeta. Šie starptautiskie notikumi ir pamats iespējamai paradigmas maiņai, strādājot ar koloniālajām kolekcijām Eiropas muzejos. Turklāt akadēmiskajā līmenī ir daudz projektu, kas attiecas uz koloniālās vēstures apstrādi un veicina dialogu starp attiecīgajām valstīm un institūcijām.
Atgriežas visā pasaulē: pārskats
| zeme
|
Jahr | |
|---|---|---|
| Vācija | koloniālie artefakti, cilvēku atliekas | 2024 |
| Norvēģija | objekti no koloniālā perioda | 2022 |
| Apvienotā Karaliste | Benin Bronzen | 2022 |
| Francija | paliek no Āfrikas kolonijām | 2020 |
Kommentare (0)