Strīds par dienas aprūpes iemaksām: kam tas tiešām būtu jāmaksā?

Strīds par dienas aprūpes iemaksām: kam tas tiešām būtu jāmaksā?

Saksijas-Anhalta intensīvi dažas nedēļas apsprieda dienas aprūpes centru finansēšanu. Galvenā tēma ir tā, vai vecākiem vajadzētu maksāt dienas aprūpes iemaksas par savu jaunāko vai vecāko bērnu. Valsts parlamenta pozīcijas ir ļoti atšķirīgas, kā rezultātā ir intensīvas debates.

Magdeburgā dažādu valsts parlamentāro grupu deputāti skaidri iepazīstināja ar atšķirīgajiem viedokļiem attiecībā uz bērnu aprūpes politiku. Īpaši pārsteidzoša bija nekonsekvence melnā sarkanā dzeltenā koalīcijā. Šie dažādie uzskati varētu arī būtiski ietekmēt konsultācijas par 2025/2026 dubultā budžetu un sniegt turpmākas diskusijas.

Brāļu un māsu kontrole fokusā

Diskusijas centrālais elements ir tik sauktais brālis vai māsas. Ģimenes ar vairākiem bērniem silītes, dienas aprūpes centrā vai pēcskolas aprūpes aprūpē pašlaik maksā tikai par vecāko bērnu. Tomēr CDU un FDP vēlas ieviest izmaiņas šajā regulā. Kristīgie demokrāti pieprasa, lai vecākiem nākotnē būtu jāmaksā tikai par jaunāko bērnu. Saskaņā ar Sociālo lietu ministrijas datiem šīs izmaiņas varētu samazināt valsts izdevumus par aptuveni 18 miljoniem eiro. Tomēr šim pasākumam vecākiem varētu būt lielāks finansiālais slogs, jo aprūpes izmaksas gultiņā bieži ir augstākas nekā bērnudārzā.

Tims Teßmans, CDU bērnu un jaunatnes politikas pārstāvis, uzsvēra nepieciešamību apspriest šos izdevumus. Konstantīns Pots no FDP arī norādīja, ka ir jāizjauc nepatiesi stimuli, un ierosināja, ka iemaksa ir jāmaksā par neseno bērnu.

Debates veicina arī gaidāmās sarunas par dubulto budžetu un ļoti palielinātie valsts izdevumi bērnu aprūpei pēdējos gados. Tas notiek arī saistībā ar federālo līdzekļu zaudēšanu, kas līdz šim tika izmantoti brāļu un māsu regulā.

Vēl viena diskusijā izvirzītā problēma ir saistīta ar reģistrāciju pēc skolas aprūpes centriem. Tika konstatēts, ka vecāki bieži reģistrē salīdzinoši lētu pēcskolas centru sākumskolas bērniem, bet to nelieto. Tā rezultātā jums nav jāmaksā iemaksas par brāļiem un māsām dienas aprūpes centrā. Svens Rosomkiewicz, CDU loceklis un mērs Borne, savā sabiedrībā ziņoja par pēcskolas aprūpes centru, kurā atrodas tikai neliela daļa reģistrētu bērnu.

SPD un opozīcijas pozīcija

SPD frakcija tomēr lūdz pieturēties pie esošā regulējuma. MPS Katrīna Gensekke brīdināja, ka izmaiņas regulā var papildus apgrūtināt ģimenes. Sociāldemokrāti ir balstīti uz koalīcijas līgumu, kas nodrošina pastāvīgu atvieglojumu ģimenēm, pat ja tiek zaudēti federālie līdzekļi.

Vācijas arodbiedrību konfederācija (DGB) arī atbalsta pašreizējā brāļa un māsas uzturēšanu. DGB štata priekšniece Sūzena Viedemeijere norādīja, ka vecākus ar vairākiem bērniem jo īpaši jau ir lieli apgrūtināti pieaugošās dzīves dārdzība. Vairāku bērnu regulējums ir svarīgs atvieglojums un samazina arī bērnu aprūpes izmaksu reģionālo nevienlīdzību.

Opozīcija izteica asu kritiku par koalīcijas ieteikumiem. Nicole Anger fon der Left norādīja, ka pārmaiņas brāļa un māsā izraisīs faktu, ka vecākiem nākotnē būs jāmaksā par visdārgāko aprūpes vietu. Wallhausen piemērs Mansfeld-Südharz apgabalā to ilustrē: lētāka pēcskolas aprūpes centra vietā lielākam brālim un māsai dažām ģimenēm ikmēneša izmaksas palielinātu līdz 200 eiro.

Gordons Köhlers no AFD arī apstiprināja savu atbalstu esošā regulējuma uzturēšanai un pat aicināja panākt pilnīgu ieguldījumu brīvību vecākiem. Zaļie norādīja, ka dienas aprūpes izmaksas var izmantot kā domājamu ietaupījumu avotu koalīcijā. Sūzena Sziborra-Seidlica pauda vecāku uzticības vēlmi.

Pašreizējā diskusijā ir skaidrs, cik svarīga ir skaidra attieksme pret bērnu aprūpes politiku. Kamēr dažas partijas cenšas ietaupīt, citas brīdina par nepieciešamību finansiāli mazināt ģimenes. Nākamās nedēļas parādīs, kā debates attīstīsies un kādi lēmumi galu galā tiks pieņemti.

Bērnu aprūpes finansēšana Vācijā ir centrālais politiskais jautājums, kas atkal un atkal tiek apspriests ne tikai štatā, bet arī federālā līmenī. Saskaņā ar 2023. gada Vācijas Standartizācijas institūta (DIN) pētījumu tika atklāts, ka pēdējos gados izdevumi par agrīnās bērnības izglītību ir ievērojami palielinājušies. To izraisīja paaugstinātas prasības par aprūpes kvalitāti un pieaugošo vajadzību pēc vietām. 2022. gadā sabiedriskie izdevumi bērnu aprūpei Vācijā bija vairāk nekā 31 miljards eiro.

Galvenā problēma ir nevienlīdzīga finansiālā sloga sadale ģimenēm. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja aptauju no 2023. gada 62 % aptaujāto vecāku paziņoja, ka dienas aprūpes iemaksas ir būtisks finansiālā spiediena punkts viņu budžeta budžetā. Īpaši ietekmē ģimenes ar vairākiem bērniem, kuri tiek pakļauti spiedienam, veicot lielākus iemaksu maksājumus. Debašu par brāļu un māsu regulas mērķis ir atrast risinājumu, kurā ņem vērā gan ģimeņu finansiālās intereses, gan federālo federāciju budžetu.

Daycare ieguldījumu finansiālā ietekme

Dažādiem ieteikumiem brāļu un māsu mainīšanai ir tālejoša finansiālā ietekme. Kamēr CDU un FDP apgalvo, ka valsts izdevumu samazināšana būtu iespējama par 18 miljoniem eiro, kritiķi brīdina par papildu slogu ģimenēm. Pētījumi rāda, ka sildes vietas izmaksas parasti ir vidēji no 200 līdz 400 eiro mēnesī, savukārt bērnudārza telpas bieži ir lētākas. Tas varētu izraisīt ģimeņu pārslodzi, ja viņiem pēkšņi būs jāmaksā par jaunāko bērnu gultiņā, nevis vecāko bērnu bērnudārzā.

Turklāt loma ir sociālajai nevienlīdzībai. Darba tirgus un profesionālās izpētes institūta (IAB) izmeklēšana ir parādījusi, ka ģimenes, kuras ir mazāk ienākumu, bieži vairāk cieš no dienas aprūpes iemaksu apgrūtinājumiem. Šīm ģimenēm retāk ir iespēja palielināt lielāku ieguldījumu, kas var izraisīt viņu bērnu trūkumu aprūpes un izglītības ziņā.

Pašreizējie politiskā ietvara nosacījumi

Bērnu aprūpes finansēšanas politiskais ietvars pašlaik ir pastāvīgas pārmaiņas. Saskaņā ar 2019. gada dienas aprūpes likumu ir nepieciešams uzlabojums aprūpes kvalitātē, kas bieži tiek saistīta ar augstākām federālo fondu izmaksām. Saskaņā ar Pilsētu un pašvaldību asociācijas datiem (DSTG) pandēmija ir papildus apgrūtinājusi daudzu pašvaldību finansiālo stāvokli. Federālo līdzekļu likvidēšana varētu turpināt apgrūtināt jau tā saspringto mājsaimniecību un arī pastiprināt diskusiju par brāli un māsu.

Šajā kontekstā ir svarīgi arī demogrāfiskās izmaiņas. Dzimšanas līmenis Vācijā pēdējos gados ir palicis stabils, kas uzsver nepieciešamību pēc pietiekamas rūpes maziem bērniem. Saskaņā ar Federālā statistikas biroja prognozi, paredzams, ka nākamajos gados palielināsies nepieciešamība pēc bērnu aprūpes vietām nākamajos gados, kas padara pašreizējās debates par finansēšanu vēl steidzamāku.