Imigrācija kā atslēga: Osnabrück ceļš uz vairāk speciālistu

Imigrācija kā atslēga: Osnabrück ceļš uz vairāk speciālistu

Osnabrück- Pašreizējā Tirdzniecības un rūpniecības palātas (IHK) sarunā vadošie pārstāvji uzsvēra, ka imigrācijai no ārzemēm ir izšķiroša nozīme Vācijas ekonomikā. Beate Jakobs, IHK viceprezidents, norādīja, ka ārvalstu darbinieku īpatsvars pēdējās divās desmitgadēs ir bijis vairāk nekā trīskāršojies, kas ir ievērojami veicinājis nodarbinātības skaita pieaugumu. Neskatoties uz šo pozitīvo attīstību, sarežģītais imigrācijas likums turpina izrādīties kavējums. Pēc Jakobs teiktā, daudzi uzņēmumi uzskata, ka imigrācijas process ir pārāk birokrātisks.

Tēmas steidzamību uzsvēra arī Vanesa Ahuja, federālās nodarbinātības aģentūras pakalpojumu un starptautisko lietu pavadonis. Viņa skaidri pateica, ka, ja imigrācija un neizmantots iekšzemes potenciāls netiks arvien vairāk atvērts, Vācijai līdz 2035. gadam ir jāsagaida zaudējumi aptuveni septiņi miljoni darbinieku. Lai gan imigrācija no ārzemēm nevar pilnībā novērst kvalificētu darbinieku trūkumu, tas palīdzētu uzlabot situāciju.

augoša imigrācija un mainītas izcelsmes valstis

Pašlaik gada neto imigrācija ir aptuveni 380 000 cilvēku, kas ir tuvu mērķa zīmolam 400 000. Tomēr imigrācijas tendence samazinās no Eiropas valstīm, kas palielina nepieciešamību iegūt speciālistus no citiem pasaules reģioniem. Tika uzsvērts, ka nodarbinātības aģentūras jau ir veikušas pasākumus, lai atvieglotu ārvalstu speciālistu vervēšanu un integrāciju. Piemērs tam ir 13 fokusa valstu identificēšana, no kurām darbinieki ir īpaši jāpieņem darbā uz Vāciju. Indija šeit tiek īpaši uzsvērta, jo valstī ir liels skaits darbinieku, kurus nevar pilnībā nodarbināt viņu pašu valstī.

Vēl viens pozitīvs aspekts ir tas, ka jaunais darba turbo, kas ir juridisks pamats ātrāka darba veicināšanai, atvieglo piekļuvi imigrantiem. Tomēr Ahuja atzīmēja, ka, neskatoties uz šiem uzlabotajiem ietvara apstākļiem, joprojām ir ievērojami šķēršļi. Atbildīgajām iestādēm bieži trūka personāla un tehniskā aprīkojuma, kas kavē ātru šo noteikumu ieviešanu. Šajā kontekstā Ahuja arī iestājās par centrālo imigrācijas iestāžu veidošanu federālajās valstīs, lai paātrinātu atzīšanas procesus. Zemākā saksija ir atpalikusi, salīdzinot ar citām federālajām federālajām valstīm, kuras negatīvi ietekmē ārvalstu speciālistu integrāciju.

IHK ģenerāldirektors Marco Graf arī atklāja, ka IHK jau ilgu laiku ir apņēmusies izveidot centrālo imigrācijas iestādi. Tas ne tikai mazinātu pašvaldības, bet arī padarītu visus atpazīšanas procesus efektīvākus. Šādai autoritātei jābūt aprīkotai ar visaptverošām prasmēm, lai jaunie imigranti varētu vienmērīgāk iekļūt Vācijas darba tirgū.