Finanšu ministrs ieteica: kur ir Vācijas ieguldījumu vilnis?

Finanšu ministrs ieteica: kur ir Vācijas ieguldījumu vilnis?

Kiel, Deutschland - 2025. gada 9. maijā federālo federālo valstu finanšu ministru ikgadējā konference, kuru vada Dr. Marcus Optendrenk (Ziemeļreina-Vestfālija). Konsultāciju uzmanības centrā bija valsts finanšu situācija Vācijā. Konference parādīja, ka Vācijas ekonomika turpina palikt vājuma fāzē, un 2024. gadā reāls izaugsme ir -0,2 %, kas ir otrais gads pēc kārtas.

ekonomiskā vājuma cēloņi ir gan ekonomiskā, gan strukturālā raksturs. Turklāt arvien lielāka nenoteiktība tiek atrasta, izmantojot jaunās ASV valdības protekcionisma tirdzniecības politiku un satricinošu finanšu tirgos. Inflācijas līmenis bija 2,1 % 2025. gada aprīlī un tuvojas Eiropas Centrālās bankas mērķa koridoram. No otras puses, stabilizējot reālo ienākumu pieaugumu, atbalsta privāto patēriņu.

Finanšu perspektīvas un izaicinājumi

Finanšu ministrijas aicināja palielināt ieguldījumu aktivitātes Vācijā, lai neitralizētu notiekošo ieguldījumu atlikumu. Konstitucionālais federālās valdības fonda konstitucionālais bāze paredz aizdevuma atļauju vairāk nekā 500 miljardu eiro, kas līdz 2045. gadam jāizmanto infrastruktūrai un klimata neitralitātei. Saskaņā ar ministrijām papildu līdzekļi jāiegulda izaugsmes pasākumos.

Vēl viens svarīgs konferences aspekts bija federālās valdības prognoze, kas prognozē stagnējošu reālu iekšzemes kopproduktu (IKP) par 0,0 % 2025. gadā un 2026. gada pieaugumu par 1,0 %. Ražošanas potenciāls līdz 2027. gadam pieaugs par 0,4 % līdz 2027. gadam. Neskatoties uz to, finanšu politikas vide joprojām ir nepastāvīga, lai gan mainīgo pamatnoteikumu ietekmi uz valsts vispārējo budžetu vēl nevar pilnībā novērtēt.

Kopējais valsts deficīts 2024. gadā bija aptuveni 119 miljardi eiro, kas atbilst 2,8 % no nominālā IKP, savukārt bruto parāds ir 62,5 % no IKP un tādējādi joprojām ir zemāks par ES vidējo vērtību. Ministri uzsvēra nepieciešamību pēc pragmatiskas procedūras, lai paātrinātu apbalvošanas, plānošanas un apstiprināšanas procedūras, lai risinātu steidzamo ieguldījumu nepieciešamību.

Ziņojumā arī paredzēts, ka novecošanās saistītie valsts izdevumi līdz 2070 varētu palielināties no 27,3 % līdz 36,1 % no IKP nelabvēlīgos apstākļos, savukārt labvēlīgos apstākļos tie palielināsies līdz 30,8 %. Lai līdz 2070. gadam būtu parāda koeficients par 60 %, būtu nepieciešama gada vajadzība pēc pielāgošanās līdz 4,71 %. Darbības finanšu politikas vajadzības galvenokārt koncentrējas uz federālo līmeni, savukārt valstis un kopienas, šķiet, ir mazāk ietekmētas, piemēram, [bundesfinanzministium.de] (https://www.bundedenfinanzministium.de/monatsberichte/aupregrege/2024/04/kapitel-3-analysen/3-3-3-3-sechster-tragfate- ziņojums.html).