Sarkanais trauksmes līmenis: meži un purvu klimata aizsardzība neizdodas!

Sarkanais trauksmes līmenis: meži un purvu klimata aizsardzība neizdodas!

meži un purvi, kas ilgu laiku darbojās kā CO2 izlietnes, saskaras ar galvenajiem izaicinājumiem. Pašreizējās analīzes rāda, ka šīs ekosistēmas tagad izstaro vairāk siltumnīcefekta gāzu, nekā tās ietaupa. Saskaņā ar tagesschau eksperti brīdina, ka Vācija varētu palaist garām tā klimata mērķus Lulucf nozarē (zemes izmantošana un mežs) varētu palaist ilgstoši. Šai situācijai varētu būt nopietna ietekme uz visu klimata politiku ne tikai attiecībā uz mežiem un purviem, bet arī citās nozarēs, piemēram, satiksmē un ēkās.

Zinātnieki uzsver, ka meži varētu kļūt tikai CO2-Senke tikai pēc 2050. gada. Šī informācija nāk no Andreas Bolte, meža ekosistēmu eksperta. Pašreizējā situācija vācu mežos skaidri parāda, ka purvu un mežu atjaunošana ir nepieciešama, lai apturētu emisiju tendenci uz klimatiem. Turklāt šo pasākumu panākumiem ir izšķiroša nozīme sabiedrības, īpaši lauksaimnieku un mežsaimnieku iekļaušanai.

Klimata pārmaiņu un cilvēka darbības draudi

Runu emisijas ir īpaši satraucošas, jo daudzas no tām Vācijā ir smagi iztukšotas. 2022. gadā purvi, kas izlaida apmēram 53,4 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu, ar lauksaimniecības sūnu augsnēm veido aptuveni 43,0 miljonus tonnu. Tas ir krasā pretstatā Lulucf sektora mērķiem, kas cenšas samazināt Neto ETHG emisijas par 25 miljoniem tonnu līdz 2030. gadam

Notikumi oglekļa uzglabāšanas jomā ir satraucoši. Vācijas mežiem, kas aptver apmēram 31 % no zemes virsmas, pēdējās desmitgadēs ir arvien pozitīvāks līdzsvars oglekļa uzglabāšanā. Bet kopš 1990. gada Net-EHG emisijas no Lulucf sektora ir samazinājušās par aptuveni 40 miljoniem tonnu līdz tikai 4 miljoniem tonnu, un aplēsei 2023. gadā ir 3,6 miljoni tonnu zem nedrošas zvaigznes, piemēram, Federālais birojs ziņoja.

Stratēģiski pasākumi un nākotnes perspektīva

Lai sasniegtu klimata mērķus, Federālā vides ministrija skaidri norāda, ka līdz 2026. gada martam ir jāuzrāda jauna klimata aizsardzības programma. Būtisks elements šajā stratēģijā ir dabiskā klimata aizsardzības rīcības programma (ANK), kuras mērķis ir atbalstīt mežu un purvu pārvaldību. Jānoraida juridiskie un ekonomiskie šķēršļi, kas kavē apmežošanu.

Turklāt ES politikai ir izšķiroša loma, jo sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku ir svarīgas subsīdijām lauksaimniecībā no 2027. gada. Ir nepieciešami papildu pasākumi, lai samazinātu emisijas, jo īpaši no nosusinātām purpursarkanām teritorijām. Šīs problēmas starptautisko dimensiju ilustrē arī Parīzes konvencija, kura mērķis ir saglabāt globālo sasilšanu zem 2 ° C

Šveice ir izveidojusi sev ilgtermiņa klimata stratēģiju, lai līdz 2050. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nulles tīklam. Saskaņā ar publikāciju Federālais birojs, kas kompensāts tiek papildināts ar negatīvām emisijām. Mērķis ir samazināt oglekļa emisijas par aptuveni 90 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu līdz 2050. gadam.