SPD pilsētas padomnieks Bohnerts: Beidzot atklātība pilsētas pasākumos!

SPD pilsētas padomnieks Bohnerts: Beidzot atklātība pilsētas pasākumos!

Politiskajās diskusijās Bādenbādenē neviens akmens nepaliek neapgriezts: 2025. gada 21. septembrī SPD pilsētas padomnieks Svens Bohnerts nesenā paziņojumā publiski izteicās pret AfD politiķi Aleksandru Arpaški. Bohnerts kritizēja "apšaubāmās izmaksu un pārdošanas aplēses" saistībā ar pilsētas meitas uzņēmuma Events GmbH rīkoto pasākumu, uz kuru kā viesis bija uzaicināts arī bijušais ekonomikas ministrs Roberts Habeks. Kaislīgā aicinājumā viņš aicināja nodrošināt lielāku pārredzamību un pierādījumus attiecībā uz šī pasākuma finanšu plānošanu, kas vēl vairāk saasināja aizraujošo politisko klimatu pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Šajā kontekstā īpaši sprādzienbīstams ir jautājums par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Roberts Habeks, kurš politiskajā gredzenā ienāk kā zaļais kanclera kandidāts, iesaka izmantot ienākumus no kapitāla pieauguma, lai finansētu likumā noteiktās veselības apdrošināšanas kompānijas. Šobrīd viņi ir atbrīvoti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas nozīmē nevienlīdzīgu slogu darbiniekiem. Viņš aicina turpmāk kapitāla pieaugumu aplikt ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai stiprinātu solidaritāti sistēmā. Tas ne visur tiek labi uztverts politiskajās debatēs: CSU vadītājs Markuss Sēders un FDP politiķi apsūdz Habeku vēlmē “izlaupīt” investorus, savukārt investoru aizsardzības kopiena brīdina, ka no šī priekšlikuma var ciest jo īpaši vidusšķira.

Nodokļu ieņēmumi un politiskās perspektīvas

Steidzami nepieciešama visaptveroša diskusija par finanšu politiku. Vāciju šogad sagaida tikai zema ekonomikas izaugsme – iekšzemes kopprodukts (IKP) kopš 2019. gada ir maz progresējis. 2023. gadā federālā valdība paredz, ka nodokļu ieņēmumi būs aptuveni 918 miljardu eiro apmērā, un nākamajos gados tiek prognozēts vairāk nekā triljons. Galvenie šo ieņēmumu avoti ir PVN, algu un ienākuma nodokļi un uzņēmumu ienākuma nodokļi. Taču tēriņu palielināšana, īpaši sociālās drošības jomā, dara savu – nodokļu likme, kas raksturo nodokļu ieņēmumu daļu no IKP, šobrīd ir ap 23 procentiem.

Politiskās partijas par nodokļu politikas plāniem dalās. CDU/CSU vēlētos samazināt nodokļus, savukārt SPD atbalsta progresīvo nodokļu sistēmu, bet zaļie vēlas lielākus nodokļus mantojumiem un īpašumiem. Debates ir īpaši sprādzienbīstamas, jo nodokļu plāni ietekmē ienākumu nodokli miljoniem cilvēku un var izraisīt arī sloga pārdali sabiedrībā. Jautājums par to, kā valsts vēlas finansēt savus valdības izdevumus, joprojām ir centrālais jautājums, kas turpinās apspriesties, gatavojoties federālajām vēlēšanām 2026. gada 23. februārī.

Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus finanšu politikā un gaidāmās vēlēšanas, diskusijas par pārredzamību, taisnīgumu un finansiālo solidaritāti ir politiskajā darba kārtībā. Iedzīvotāji var būt ziņkārīgi, lai uzzinātu, kā partijas pozicionēs sevi un kādu ietekmi tas atstās uz viņu ikdienas dzīvi.