Vētra Boriss skar dienvidrietumus: divi smagi ievainoti un haoss!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 5. oktobrī vētra skāra Bādenbādeni un Vācijas dienvidrietumus, radot vairākus ievainojumus.

Ein Sturm hat am 5. Oktober 2025 Baden-Baden und den Südwesten Deutschlands getroffen und mehrere Verletzte verursacht.
2025. gada 5. oktobrī vētra skāra Bādenbādeni un Vācijas dienvidrietumus, radot vairākus ievainojumus.

Vētra Boriss skar dienvidrietumus: divi smagi ievainoti un haoss!

Kā dusmīgs milzis, vētra "Boriss" šodien virzījās pāri Vācijas daļām, atstājot aiz sevis iznīcības pēdas. Īpaši dienvidrietumos, īpaši Bādenē-Virtembergā, bija spēcīgas vētras un lietusgāzes, kas daudzus cilvēkus iedzina nelaimē. Spogulis ziņoja par diviem smagi ievainotiem cilvēkiem, kuri tika hospitalizēti saistībā ar laikapstākļiem. Neatliekamās palīdzības dienesti postījumus laboja darba pilnas rokas.

Bet kas tieši izraisa šādus ekstrēmus laika apstākļus? Pasaules laikapstākļu attiecināšanas iniciatīvas pētījumi atklāj saistību starp klimata pārmaiņām un šādām vētrām. Pētnieki brīdina, ka šādi ekstrēmi laikapstākļi, visticamāk, nākotnē notiks divreiz biežāk, galvenokārt cilvēka radīto klimata pārmaiņu dēļ. 2024. gads jau bija siltākā vasara kopš rekordu sākuma, un nokrišņu daudzums palielinājās par septiņiem procentiem. Tagesschau.de ziņo, ka šādu nokrišņu daudzums varētu būt vēl lielāks.

Vētras sekas

Vētras sekas bija jūtamas ne tikai gaisā, no ūdens masām ļoti cieta arī augsne un ūdens. Lielai daļai Polijas, Čehijas, Austrijas un Rumānijas bija jācīnās ar plūdiem, kas izraisīja lielus postījumus reģionā un lika daudziem cilvēkiem bēgt. Neskatoties uz dramatisko situāciju, bojāgājušo skaits ir bijis mazāks, salīdzinot ar iepriekšējām katastrofām. Zinātnieki to skaidro ar laikapstākļu prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmu sasniegumiem, kas tagad tiek ieviesti daudzās valstīs.

Arvien vairāk ekstrēmiem laikapstākļiem kļūst arvien svarīgāk, lai pilsētas un kopienas sagatavotos nākotnei. Maja Vahlberga aicina klimata pārmaiņas integrēt zemes izmantošanas plānošanā, lai cīnītos pret plūdiem nākotnē. ES jau ir piešķīrusi desmit miljardus eiro ārkārtas remontdarbiem, lai palīdzētu cietušajiem reģioniem.

Bet ko tas nozīmē nākotnei un laikapstākļiem? Zinātnieki ir vienisprātis: lai izvairītos no smagākiem nokrišņiem un plūdiem, beidzot ir jāierobežo klimata pārmaiņas. Tomēr kritiķi brīdina, ka fosilā kurināmā pakāpeniska pārtraukšana var pozitīvi ietekmēt ne tikai vidi, bet arī mūsu sabiedrību un ekonomiku.

Cik ilgi šie ekstremālie laikapstākļi ietekmēs Vācijas reģionus? Atbilde uz to joprojām ir neskaidra, taču brīdinājumi ir skaidri: vētra Boriss varētu būt tikai nožēlojamas attīstības sākums. Ilse Kaeswurm-Ulrich un daudzi citi lietotāji pēdējo mēnešu laikā ir ziņojuši par grūtībām, izmantojot pašreizējo laikapstākļu lietotni. Bažas par pašreizējo situāciju ir taustāmas un skar mūs visus.